Ja man ir agrie, steidzīgie rīti, tad vienmēr viss tiek darīt perfekti atstrādātā, maksimāli laiku taupošā secībā. Un ja man ir jāģērbjas pirms es sakrāsojos, jo kāds ir ieņēmis vannasistabu, vai jāēd pirms es nomazgājos, viss ir pa galam - es kavēšu pusstundu :D
Vēl nesen, dauzoties pa pludmalēm un dabas parkiem, kur nākas apmeklēt toi-toi būdiņas, sapratu, cik svarīgi man ir nolaist ūdeni, jo nevienu reizi vien no būdiņas esmu izgājusi ar tādu seju, it kā nevis ūdeni nebūtu nolaidusi, bet bikses būtu palikušas pusvilktas.
Sēdēšana ar kājām krustā, briesmīga lieta, no kā netieku vaļā. Lasīšana ēdot. Durvju slēgšana ar lielo atslēgu, pat ja zinu, ka kāds ir mājās, un jāslēdz vaļā ar mazo (ar MAZO!!!) Ģērbties pa kārtām augša-apakša-augša-apakša. Skriešana uz autobusu, jo kā likums jāgaida līdz pēdējam brīdim.