Pirms padsmit gadiem atceros kādā no Latvijas laikrakstiem bija anonīms mammas stāsts par līdzīgu tēmu un lūgums pēc psihologa viedokļa šajā situācijā. Meita tika palaista kādā no Rīgas centra skolām, kurā mācījās pārsvarā turīgas atvases un, protams, lai lektu līdzi, meita pieprasīja visu, lai būtu kā klasesbiedrenēm. Atceros, ka mamma ļoti sūdzējās tajā rakstā, pat ledusskapi vai veļasmašīnu bija pārdevuši, lai nopirktu meitai mobilo telefonu- lai būtu kā visiem un nebūtu meitas dusmu izvirdumu.
Tā ka piemēri nav tālu jāmeklē. Es gan neatbalstu šādu šķērdēšanos, jo tā pusaudze tāpat nesaprot iegādāto lietu vērtību un tas neglābs viņas zemo pašvērtējumu, ja pieņem, ka šī kāre pēc dārgiem apģērbiem patiesībā ir kompleksu slēpšana par ārējo izskatu.