És kad atgriezos darba, kolektivs bija nedaudz pamainijies. Un bija paris uzputigas damites, kuras nu domaja, ka vares mani komandet. És nekluseju, mes salecamies ta kartigi. Pec tas reizes neviena pat neuzdrosinas kko iepikstet vai apvainot mani. Aiz muguras sacer daznedazadus stastus, bet man tas ir vienalga.
Protams, ka vislabak ir neielaisties stridos, bet te jau ir konkreta kapsana uz galvas. És noteikti pateiktu visu, ko domaju un pieprasitu, lai partrauktu but tadam maitu lijam.
P.s. man tas riebekles bija latvietes, visriebigaka pie tam bija mamina. Parsvara krievu kolektivs un dikten jauks.