Es pārliecinātu gaļas ēdāju pusē nekad neesmu bijusi, tādēļ interesē citu cilvēku argumenti.
Es ēdu gaļu. Jā, es ēdu beigtus dzīvniekus. Un gandrīz katru vakaru. Pa laikam es ēdu arī beigtas zivis. Būtu dīvaini, ja es tās ēstu dzīvas.
Tūkstošiem gadu, no alu laikmeta, cilvēks ir medījis dzīvniekus un ēdis to gaļu. Tas tā ir bijis vienmēr. Kāpēc man tagad kādam, kam nav pilns rublis, jo iedomājas, ka tas ir kaut kas ārprātīgs, ir jāattaisnojas, ka es daru to, ko cilvēki ir darījuši vienmēr?
Vēl par maz? Slepkavība tātad. Jā, protams, lai ēstu dzīvnieku, tas ir jānogalina. Pagaidām nevaru iedomāties, kā tas būtu, ja tie būtu jāēd dzīvi. Kad kaķis noķer peli, neviens viņu par to nekaunina un par slepkavu nesauc, tas ir dabīgi. Kaķi taču ēd peles. Cilvēks ēd dzīvniekus un tas ir normāli. Nevajag aizmirst, ka mēs esam daļa no dabas.
L, kas attiecas uz to, ka zobi nav piemēroti un nav pierādīts, ka medīja, vai neesi lasījusi, cik veci medību ieroči ir atrasti un kādi instrumenti izmantoti, lai gaļu sadalītu? Mums nav ilkņu, jo mēs nenogalinām ar zobiem. Thats all.
Autorei - nezinot, kas Tavam vīrietim garšo, grūti ieteikt. Man nekad nekas katlā nealiek, ja ir dārzeņu sautējums vai arī dārzeņos sautēta vistas gaļa. Tad staigā un rūc, ka ja es tik garšīgi negatavotu, nebūtu tā pārēdies... :)