Mani iedvesmo manas draudzenes un atsevišķas citas paziņas. Neatlaidīgas, gudras, izturīgas meitenes, nākušas no laukiem/ne-Rīgas, no ne-turīgām ģimenēm, arī no ģimenēm ar problēmām, bet strādā, cīnās Latvijā, ir gana daudz sasniegušas UN (kas vienlīdz svarīgi) - nav "dzelzs sievietes", kas iet pāri līķiem, tieši otrādi - ļoti pozitīvas, cilvēcīgas, optimistiskas, dzīvespriecīgas un emocionālas meitenes, kas krīt un ceļas, un kļūdās, un dara muļķības.
Mani iedvesmo arī cilvēki, kuriem ir tāda old-school domāšana. 80.-90. gadi mani iedvesmo. Bet - ne hipsteri, jo, manuprāt, hipsterisms ir vēl viens komerciālisma izteiksmes veids (āboli un aifouni, un kindle un extra dārgi-ekskluzīvi-zaļie-bio-eko-restorāni, utt.). Backpacking un pagrīdes rokgrupas, inteliģenti, aizrautīgi cilvēki džinsos un hūdijos, cilvēki, kas izvēlas dzīvi laukos un sāk ražošanu, ir sociāli aktīvi, vecākā gadagājuma cilvēki, kuros ir absolūts dzīvesprieks un pat lielā mērā po*ujisms. Pasaulē ir daudz iedvesmojošu cilvēku, man gribas domāt.