No visām darba vietām, kur esmu strādājusi, "jūsojos" tikai vienā ar uzņēmuma direktoru, viņa vietnieks jau bija uz "tu". Tāpat arī pašreizējā darba vietā jau intervijas noslēgumā pārgājām uz "tu".
Ar priekšniekiem man vienmēr bijušas draudzīgas, čomiskas attiecības, tieši tāpat kā ar kolēģiem. Tikai kamēr ar kolēģiem es labprāt iziešu iedzert vakarā pēc darba, esmu sapratusi, ka ar priekšniekiem labāk nevajag.
Vienā no darba vietām ļooti daudz ballējāmies kopā ar priekšnieku un darba vietā sāka zust tā priekšnieka-padotā līnija, un kā gan ne? Es nevaru aizmirst, kā viņš aizpagājušajā naktī klubā uz galda bez krekla dejoja. Un ja man rodas kādas pretenzijas par situāciju darbā, tas var tikt ņemts personiski no sērijas "ko Tu man pārmet? Mēs tak esam draugi" īsi pirms gāju no tās vietas prom, mans dārgais priekšnieks-ballētājs bija šo to salaidis grīstē ar dokumentiem, kad mēs tā rezultātā savstarpēji izstrīdējāmies un izbļāvāmies (galu galā taisnība bija man un to darbu izdarīju pati, kaut gan tas nebija mans pienākums). Un ko šis? Apvainojās, izmeta mani no feisbuka un iztagoja no bildēm :D :D
Tātad mans verdikts - draudzīgi, bet pālī un potenciāli apkaunojošās situācijās labāk vienam otru neredzēt :D
380
