brīvība vīrietim

Šajā jautājumā nav standartizētu variantu. Katram vīrietim ir atšķirīga vajadzība pēc brīvības un izpratne par to.

Pilnīgi piekrītu ^^. Man katrās attiecībās ir bijis savādāk, jo atšķirīgi vīrieši.

Atkarīgs, cik daudz laika. Parasti pa dienu apmainamies ar pāris vārdiem un vakaros sazvanamies/čatojamies. Un kāds tam visam sakars ar brīvību, pieaauguši cilvēki, katrs dara to, kas viņam jādara.
Bija agrāk viens manjaks, kurš 20x dienā prasīja, ko daru un ja neatbildēju, tad sekoja "kāpēc neatbildi" :D vot tā bija kontrole

Kādi ir Jūsu uzskati par to cik lielu brīvību vīrietim nepieciešams sniegt?

kas vinjsh ir kaut kads suns, kuram shiii "briiviiba" ir janormeee?

Es varu pateikt tikai to, ka tā brīvības došana ir proporcionāli apgriezta jeb- jo vairāk dod, jo mazāk vajag un jo vairāk velk atpakaļ pie tā, kas to brīvību dod :-D man reāls stāsts iz dzīves- tā kā ar draugu daudz strādājam, tad kaut kur izrauties sanāk reti un vienā no mūsu kopīgi plānotajām brīvdienām atbrauca viņa labākais draugs no UK un aicina šamo uz pautiņu vakaru savās mājās. Es saku- ej, protams, tomēr labākais draugs un reizi 2 gados atbrauc. Viņš 100 reizes pārjautāja vai tiešām viss ok un varbūt viņam palūgt mani paņemt līdz :-D. Nepiekritu, protams, kas tas pa džeku vakaru ar draudzeni. Solīja būt atpakaļ ap 3.00. Zvanīja PATS no turienes un ik pēc laika sūtīja ziņu kā iet, es jau gulēju un neko neatbildēju. Tā nu beigās atbrauca ap vieniem, jo bija sailgojies un teica, ka vairs nekādus puišu vakarus bez manis :-D
Nav zināms kas būtu, ja iespītētos un ''neļautu'' iet, varbūt aizietu, varbūt paliktu blakus, bet noteikti tā mīļuma nebūtu no viņa puses.
Kaut kur arī esmu lasījusi, ka gudra sieviete ir tā, kas vīrietim brīvību nevis atņem, bet dod. Jo tad vīrietim pašam to savu brīvību 100 gadus nevajag.

Tas jau atkarīgs no abu cilvēku dzīvesveida, ieradumiem. Ja viens, piemēram, cītīgi strādā, bet otrs var cauru dienu drukāt īsziņas, tad jāatrod vidusceļš - sazināties ik pa laikam. Neuzskatu, ka obligāti par katru sīkumu jāatskaitās, bet ir patīkami, ja vīrietim šķiet pašsaprotami izstāstīt, ko dara, kā iet.

Vīrietis nelūdz viņam sniegt brīvību. Vīrietis ir neatkarīgs un brīvs vienmēr. Tikai jūs savas galviņās iedomājaties, ka spējat izkontrolēt vīriešus.

Un es runāju par vīriešiem, ne lupatām.

Luiss Svaress, tupēšana sieviešu forumā ir izteikta vīrišķības pazīme!!

Forums kā forums, komentēju tēmas, kas skar manu dzimumu. Nelienu taču kosmētikas, grūtniecības tēmās.

Tas jau katram vīrietim individuāli. Piemēram, man brīvība ir vajadzīga, savādāk attiecības sāks ātri "smacēt". Neierobežos mani, tad būšu labākais partneris :D Tā kā, man skābekli nedrīksti piegriezt!

nekādu ierobežošanu nevajag, ir nepieciešama atpūta vienam no otra (mēs dzīvojam kopā). mūsu gadījumā viņam ir medības, futbola treniņi un spēles, pokera vakari, bet man ik pa laikam meiteņu vakari, mēģinājumi. es citreiz papukstu, kad viņš pēkšņi aizbrauc, neko nesakot, kur. saucu, a atbild man klusums. :D

Es labprāt dodu vīrietim brīvību priekš, teiksim, puišu vakariem. Ja tie tiešām ir tikai puišu vakari. Manis pēc kaut katru otro vakaru viņš varētu tādos pavadīt.

Bet kas mani satrauc, nepatīkun kur es nelabprāt dodu brīvību, ir, piemēram, vakari, kur ir citas sievietes... Nu nepatīk man un viss! Sauciet mani par privātīpašniecisku :) Bet, ja es jūtu, ka tajā brīdī tur klāt cita sieviete, man aizveras ciet širmis un es sāku rakstīt un zvanīt un "ierobežot viņa brīvību".

Kā jums ar šīm lietām?

Nekad neesmu bijusi kontrolējošā tipa meitene, tāpat arī man nepatīk, ja mani ierobežo.

cassandra tas jau ir atkarīgs kāpēc tur neesi tu pati klāt. Ja tas ir kaut kāds darba pasākums bez otrām pusītēm utml, nav problēmu. Ja pati netieku uz kādu draugu tusiņu arī viss ok. Bet ja ir tā, ka abiem ir brīvs vakars un viņš negrib tevi ņemt līdz uz ballīti, kur pilns ar meičām, tad protams, ka tas ir jocīgi. Es pat nevaru iedomāties kādā veidā tāda situācija vispār var izveidoties.
Ja lieta tajā, ka jebkuru viņa kontaktu ar citām sievietēm uztver kā draudu attiecībām, tas ir savādāk. Tas tad izskatās tā, ka sevi noniecini, salīdzinot ar citām. Ja domā, ka tā otra var būt tik apburoša salīdzinājumā ar tevi, ka bez piepūles aizvilinās tavu vīrieti.

Motivation aprakstīja manu vīrieti :D Es jau attiecību sākumā pateicu, ka ierobežot viņu netaisos un dresēt nedresēšu. Arī tagad viņam ir ļauts iet un tikties ar draugiem, apmeklēt vienam pasākumus utt. Kad precējāmies, tad arī uzsvēru, ka laulības gredzens nav rokudzelži, viņam nav jātup pie sievas sāniem. Un kas notiek? Viņš katru vakaru ir mājās. Kad atnāk draugi garāžā papļurkstēt, tad vienalga ik pēc 1/2h viņš skrien istabā samīļoties un pārbaudīt, vai es nedusmojos :D Beigās viņš mani tāpat aizvelk uz savu veču kompāniju, jo redziet, esot sailgojies. Viens uz saviesīgiem pasākumiem viņš NAV dabūjams :D Zelts ne vīrietis!

Nekontrolēju draugu un viņš nekontrolē mani. Neesmu arī no tām, kas uzskata, ka ja ir pāris, tātad visur jāiet tikai un vienīgi kopā un ja viens neiet, tad otrs arī sēž mājās. Vai arī, ka draugi var būt tikai kopīgi utt.
Mums ir atpūta vienam no otra, savas intereses. Tāpat kā es mēdzu satikties un pļāpāt ar savām draudzenēm, viņam mēdz būt čaļu vakari ar saviem čomiem.
Mums visa pamatā ir uzticēšanās. Mēs viens otram uzticamies un mēs viens otru pa šiem gadiem pazīstam pietiekoši labi, lai zinātu, kādas otram ir vērtības, principi.
Mēs esam kopā, bet šajās attiecībās neviens neesam pazaudējuši sevi un savas intereses.

Man liekas, ka jo vairāk dod izvēles brīvību, jo mazāk vienam vai otram to gribas, jo salds jau ir tas auglis, kas ir liegts! Un man patīk iedot viņam brīvsoli, jo tad abiem pēc tam ir kā medusmēnesis! Man arī vajag laiku man.
Un tām, kuras baidās un nelaiž brīvsolī ir viena veca gudrība - mirējus un gājējus nenoturēsi, tāpēc uzskatu, ka tas ir nevajadzīgas pūles!

Un man liekas, ka tas ir liels pluss, ka dod brīvību, jo tātad uzticas cilvēkam un tas ir ļoti svarīgi!

Motivation, viņam ir ļoti daudz draudzenīšu sieviešu, un man tas nenormāli nepatīk. Es neuzticos. Un ne jau ka konkrēti viņam, bet vispār vīriešiem. Un viņu "tikai" draudzenēm un sievietēm kā tādām arī nē.

Es īpaši savu vīrieti neierobežoju. Kad sākām tikties, tad viņš bija tas iniciators, kas katru rītu rakstīja un, ja kaut kad neatbildēju, pēc brīža atkal rakstīja. Tā sanaca sms no rīta līdz pat gulētiešanai. Bieži atlūzu ar teefonu rokās ;D Tikāmies arī bieži, bet neko neuzspiedu. Tagad, kad dzīvojam kopā, sms un zvanīšanās praktiski pa dienu nav, kad viņš ir darbā vai es lekcijās, uzrakstu pa retam, ja nu uznāk kāda ķibele vai arī jāuzzin, kur nolicis kaut ko. Komunikācija ir tikai tad, kad abi esam mājās, tad pamīļojamies un papļāpājam, kā gāja pa dienu un tā tālāk. Vienīgais ierobežojums ir dzeršana - iepriekš viņš varēja dzert, tusēt ar draugiem, bet tagad esmu ievērojusi, ka viņš nezin, kur ir robežas. Tiek lausti solījumi, parādīta necieņa. Tāpēc arī tika pateikts viņam, ka, ja viņš grib dzert tā, kā viņš to dara (viņam 2 ali un pēctam ir viss, mājās viņu neredzēt visu nakti, jo nodzers visu naudu), tad es aizeju un viss.

cassandra- kāpēc neuzticies vīriešiem? Kādreiz esi krāpta? Mans uzskats ir tāds, ka tad, kad sāk satikties 2 cilvēki, tad defaultā jau uzreiz ir tā uzticība, jo otrs nav darījis neko tādu, lai tu viņam neuzticētos. Protams, daudzi uzskata, ka uzticība ir jānopelna, bet ja sāk attiecības bez uzticēšanās otram, tas jau uzreiz arī pievelk situācijas, kad par otra uzticību jāšaubās, jo tu jau no paša sākuma skaties ar aizdomām uz viņu. Un pati arī saki, ka neuzticies ne vīriešiem, ne arī sievietēm. Tas tavā prātā arī izraisa nepareizu reakciju uz parastām ikdienišķām situācijām. Ja tu dzīvo mierā un harmonijā, tad nešaubies par sevi un tas kā magnēts pievelk vīriešus, jo viņi jūt šo enerģiju un ne par kādu naudu viņiem tad nevajag ne draudzenītes, ne kādu citu.
Protams, var izrādīties, ka tavai neuzticībai ir pamats, tas jāskatās pēc situācijas. Ja tu jūti, ka tev drauga uzmanība ir jāizkonkurē tām draudzenēm, tas nav īsti pareizi, manuprāt. Cik daudz laika tad viņš pavada ar viņām?