Sveikas! Tāda galīgi nesmuka situācija šodien sanāca un vēlējos padalīties. Tātad - labākā draudzene, kuru pazīstu vairāk kā 10 gadus, nedaudz vairāk kā mēnesi atpakaļ izdomāja mani iepazīstināt ar kādu savu draugu no citas pilsētas. Nu ne gluži savest kopā, bet vienkārši piedāvāja satikties. Tobrīd domāju - kas gan var notikt? Aizgāju ar. Puisis jauks, nedaudz pārāk kluss, pieklājīgs utt, tieši manā un draudzenes vecumā. :)
Kādas dažas reizes viss bija jauki un man puisis tiešām sāka iepatikties. Drīz vien pats uzrakstīja, čatojām, runājām pa telefonu un iepazinām viens otru labāk. Prasīju draudzenei, kā tad ir - vai viņai viņš nemaz nepatīk vairāk kā draugs? Ja zinātu, ka viņai patiktu, tad pastāvētu vienkārši maliņā un paturētu visu pie sevis, nejauktos iekšā. ;)
Vēl kādā no nākamajām reizēm pamanīju, ka šie jau pēkšņi sadevušies rokās, uzvedas savādāk nekā pirmīt un tā. Tobrīd bija tāds kā šoks. Jutos neērti un galīgi liekas ar tiem diviem "balodīšiem", tāpēc drīz vien aizgāju mājās, jo nespēju vairs to izturēt. Vēlāk puisis rakstīja, prasīja, kas vainas, es esot tāda savāda bijusi.. Tad tā "paspruka", ka jūtos neērti, viņiem tā uzvedoties un, ka jūtu simpātijas pret viņu. Viņš nosolījās tā vairs nedarīt, teica, ka es viņam arī patīkot utt. Protams, zināju, ka viņam simpatizē arī mana draudzene, taču par to nelikos ne zinis, jo ticēju draudzenes vārdiem, ka tur starp viņiem nekas nav un nebūs arī. ;)
Dažas dienas atpakaļ puisis palika pie manis pa nakti un tā arī bija pirmā reize mums diviem vien. Sākumā jutos ļoti neērti un mulsu, bet vēlāk atslābinājos, sākām runāt un viss bija jauki. :) Vēlāk arī sākām skūpstīties un maigoties. Netaisījos ar viņu pārgulēt, jo kā nekā, tik tikko pazinu un pirmo reizi bijām divatā. Tomēr ļāvu viņam darīt diezgan daudz ko citu.
Nākamajā dienā satikāmies atkal trijatā, jo draudzene tā vēlējās. Tad viss bija... savādi. Abi tik pat kā nerunāja un arī ar mani īsti nevēlējās runāt. :-/
Nakamajā dienā uzzināju, ka izrādās - draudzene ar to čali ir kopā. Par visu, ko ar viņu darīju nebildu ne vārda, pati nezinu kāpēc. Biju dusmīga par to, ka abi vienkārši bija tā tinuši mani ap pirkstu un apmuļķojuši. Vēlāk puisis atvainojās. Teica, tā esot bijusi viņa ideja neko neteikt, lai nevainojot draudzeni... :-/ Ar draudzeni arī salabu. Čali gan pasūtīju. Tikai tas ne nieka nelīdzēja, jo nakamājā dienā viņš atkal lūdza piedošanu utt.
Vakar atkal tomēr sanāca satikties visiem trim. Jau brīdi šķita viss normāli, bet vienkārši nespēju noskatīties kā viņi sadevušies rokās staigā. Aizgāju prom. Vakarā atkal puisis lūdza piedošanu. Teicu, ka piedodu, bet tas vien tamdēļ, lai varētu turpināt ar viņu draudzenei aiz muguras pīties. Atkal runāju ar draudzeni, vēlējos, lai atkal viss būtu normāli. Un uzzināju, ka viņa ar čali esot kopā vien tāpēc, ka nespējot nekad cilvēkiem atteikt (ir viņai tāds nelāgs paradums). Lieki teikt, ka jutos aizvainota. Lai gan viņa zināja, ka man šis puisis tiešām patīk, viņa nespēja viņam pateikt nē.
Šodien nu bija "grandiozais" noslēgums. Abi nolamāja mani par to, ka es cenšoties visu izjaukt utt. Beigu beigās jūtos kā pēdējā muļķe un tomēr nesaprotu, pie kā es esmu vainīga. Ja nebūtu melu, tad nebūtu arī drāmas.
Atvainojos, ceru, ka sapratāt visu šo sviestu. Par čali kopumā pie kājas, bet tas kā draudzene izrīkojās gan likās riebīgi. :-/ No malas varbūt izklausās pēc kaut kā uzspēlēta un dīvaina, bet tā nu ir... Kādi komentāri par šo stulbumu? :-|