mana pieredze rāda : laukos kur ir kaķi , putekļi, siens utt es burtiski.. mirstu nost un pārtieku no zālēm, bet pilsētā kur tā visa nav es dzīvoju vesela un laimīga.
Tas nevarētu būt tāpēc, ka bērnībā no tā visa esi sargāta balstoties uz to, ka tavā ģimenē astma nav reta parādība? Tieši tāpat darīt tu taisies ar savu bērnu.
Nav jau astma mirstama kaite. Cik zinu, tad vienīgā iespēja kā izārstēties ir cerēt, ka tā pāries pati no sevis.
Man rados ir puisis, kuram astma bija (nu, no kādu 5 gadu vecuma) un visu bērnību vecāki bija mums samācījuši viņa klātbūtnē neārdīties, nelīst sienaugšā utt, lai neizraisītu viņam vēlmi mums pievienoties un līdz ar to palielinot iespēju piedzīvot lēkmes. Tagad gan, cik zinu, viņam astma ir pārgājusi, neesmu tikai interesējusies kādā veidā.