Es pati esmu cilvēks, kas visu laiku nokrīt, izgāžas utt., bet tagad nevaru atcerēties. :D
Vienreiz bija gadījums, man bija 12,13 gadi, neatceros īsti, draudzene man iedod telefonu pazvanīt manam tētim, a es tā neiedziļinājos, redzu kontaktos - tētis, zvanu nemaz nesaprotot, ka tas ir viņas tētis. :D un tā es viņam zvanu un saku: "nu tu savāci" (viņam bija dažas manas lietas no kaimiņiem jāsavāc), a šis atbild: ko savācu? Viņš tā jokojās, nesapratis neko, bet es vēl nesaprotu, ka tas nav mans tētis, es viņam saku: nu tu gan stulbs :D kā es tā varēju. :D es sapratu pēc kādām 10 sek. un nometu klausuli :D tāds kauns bija, katru dienu pie draudzenes ciemos gāju, kur viņas tētis ir :D