Nela- viena es nevarētu izdzīvot, bet viņš mani smacē nost un liekas, ka es viņu arī. Viņš ir tiešām man svarīgs, bet jūtu to, ka neesmu viņam vairs tā vajadzīga. Viņš vairs neskatās uz mani kā agrāk, nerunā ar mani, nesmaida vairs man vispār, nekur neved, vienmēr saka cik slikta esmu un, ka nevienu citu es neatradīšu, jo viņš ir labākais, kas man var būt. Nezinu kapēc es tik ļoti par viņu vislaik domāju, nervozēju kur palicis, ko dara, kā jūtas, esmu neizsakāmi greizsirdīga. Bet man tik ļoti gribas būt neatkarīgākai, bet nespēju sev to ieskaidrot, ka bez viņa arī varu.
Vienkārši mana kopija, tikai man nav jau vairāk izdevīgi iet no viņa prom, vienkārši kā jau te minēja, pazudīs komforta zona un bail palikt vienam, bet es tā sāku domāt, man taču 18 , ja jau tagad sāk šitā attiecības čakarēties, tad ko es tālāk ar šo cilvēku darīšu, vienkarši pa mazam jau sāk jau kaut kā tā visa mīlestība pāriet..