Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Darbs un emocionālā ēšana.

 
Reitings 102
Reģ: 02.01.2013
Lieta tāda,ka man riebjas mans darbs. Pazīstami? Aha,tikai es katru dienu tur esmu praktiski ar asarām acīm.. Jauna darba meklējumi neiet tik ātri kā gribētos,šobrīd apsveru domu pat iet prom tāpat,jo vienįgā lieta,ko tur iegūstu,ir tiešām smieklīga alga un nervu sabrukums.

Bet...kamēr esmu iestrēgusi turpat,plusā ir vēl vien problēma - ēšana. Ikdienā ēdu cenšos ēst veselīgi,uz darbu ņemu līdz savu ēdienu,jo mājās esmu ap 23.00. Un tad sākās....esmu tik emocionāli un arī fiziski pārgurusi,ka pārnākot mājās piestumju sevi ar ēdienu. Es apēdu savu stresu,savu draņķīgo dienu. Un ko es ēdu? Cepumus,visādus s***,kam es ikdienā pat virsū neskatos. Pēc tam man ir slikti,esmu piepūtusies,ir smaguma sajūta,eju gulēt ap pusnakti,bet es nespēju sevi kontrolēt. Jā,es apzinos,ka tas ir ļoti slikti,bet manī ieslēdzas tāds - vienalga!!
Brīvdienās nekādu problēmu,ēdu normāli,kā cilvēks,viss ir labi,bet darbadienu vakaros,es atkal ložņāju pa virtuvi. Un nē,es neesmu izsalkusi,es ēdu,jo....man ir dusmas.
Draugs saka,lai aizmirsu to draņķa darbu,lai izslēdzu no galvas tikko izeju pa durvīm,bet es tā nevaru. Esmu tur pavadījusi visu dienu,pārvelkos mājās tad,kad citi jau guļ,par tiem grašiem...
Aii,nezinu...
Gribu dzirdēt padomu no malas...
03.06.2014 12:29 |
 
Reitings 102
Reģ: 02.01.2013
Up
03.06.2014 12:36 |
 
Reitings 7143
Reģ: 13.04.2012
Varbūt nepērc un neturi mājās visādus cepumus un s***, lai 23.00. nebūtu ko pieēsties?
03.06.2014 12:38 |
 
Reitings 1660
Reģ: 22.03.2014
Man bija tieši tāds pats darbs, nospļāvos un pateicu, ka vairs neiešu, atalgojums bija smieklīgs,darba stundas un darba apjoms vēl smieklīgāks, + darbs bija sēdošs, ko es nevaru ciest!!!!!! Tapēc aizgāju un darbu tādā nozarē vairs pat netaisos meklēt un tev silti iesaku, atrodi veidu kā sevi noierināt un nestresot, jeb tu savādāk nevarēsi, ēdīsi un ēdīsi.
03.06.2014 12:40 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Libras padoms nav slikts. Es tā cīnos ar mīlestību pret šokolādi :) Paiet veikala garam un s**us nenopirkt, tur vajag 10 minūtes gribasspēka, vakara mājās neapēst s**us, kas stav skapītī, tur gribasspēkam jābūt daaaaaaaaaaaudz ilgāk.

Turi mājās ābolus un tēju/kafiju/minerālūdeni, ja man sāk vilkt uz rīšanu aiz garlaicības (ne izsalkuma), tad iedzert kaut kādu dzērienu parasti palīdz - dod to pašu "es stumju kaut ko māgā" efektu.
03.06.2014 12:41 |
 
Reitings 2353
Reģ: 29.01.2009
Man ir līdzīgi ar to piēšanos, bet man patīk mans darbs...taču visu dienu ir stress un nav laika normāli ēst, tāpēc pārnākot mājās ir lielā ēšana. :(
03.06.2014 12:41 |
 
Reitings 1816
Reģ: 10.04.2014
varbūt emocijas izliec citādākā veidā, piemēram trenējies, nopērc mājās kādu spēka trenežieri, izliec dusmas uz tā
03.06.2014 12:42 |
 
Reitings 10987
Reģ: 12.07.2010
Kas tas ir par darbu?


Zinu ka ir aprit dusmas, stresu, citas emocijas. Vienigais kas palidz man ir ta apzina ka tas viss ediens mani dara resnu un tad visas tievesanas pules ir vejaa.
03.06.2014 12:43 |
 
Reitings 1707
Reģ: 31.07.2012
Es tev iesaku sākt ar stingru laika ieverošanu starp ēdienreizēm. Neēd pirms nav pagājušas vismaz 3-4 h kopš iepriekšējās ēdienreizes.
Ja gribas ļoti ēst, tad mēģini sev uzdot jautājumu -vai es tagad gribētu apēst pliku rupjmaizes šķēli? Ja nē, tad tā visticamāk ir psiholoģiska ēstgriba. Neklausi.
03.06.2014 12:43 |
 
Reitings 2353
Reģ: 29.01.2009
Katrā ziņā es mēģinu sevi apmānīt ar ūdeni,dzeru daudz ūdeni vakarā.
03.06.2014 12:44 |
 
Reitings 102
Reģ: 02.01.2013
Nu tie štrunti mums mājas ir jo draugs ēd pie tējas tos cepumus,ja kāds ieskrien ciemos. Nu ja nav cepumu,tad ēdu sviestmaizes... Man galvenais ir kaut ko apēst. Es saprotu un apzinos,cik tas ir slikti un cik man pašai būs slikti naktī un no rīta pieceļoties,bet tajā brīdī,man kaut kas aiziet ciet.
03.06.2014 12:46 |
 
Reitings 9917
Reģ: 24.05.2012
nu man tā ir kad sapīpējos, varu visu ledusskapi un arī kaimiņu apēst , bet Tu nākamajā dienā gribi ēst !? Es pēc saviem gājieniem nēēdu neko nākajā dienā, nu moš kādu tēju ... Man vienkārši nelien ...
03.06.2014 12:49 |
 
Reitings 2353
Reģ: 29.01.2009
Monī, iesaku dienas laikā izdzert 1,5-2l ūdens un arī vakarā,ja gribas ēst ņem rokās ūdens pudeli, dzer tējas, sagriez gabaliņos burkānus, gurķus ,saliek uz šķīvja un grauz tos.. Vismaz es tā mēģinu un ir labāk...negribas vairs vakaros tik traki ēst. Tiesa nepērku neko lieku, lai nav kārdinājuma apēst.
03.06.2014 12:52 |
 
Reitings 102
Reģ: 02.01.2013
Law

Dienā izdzeru 2 litrus. Un problēma ir tur,ka man vakarā atnākot mājās negribās ēst,es neesmu izsalkusi. Es ēdu ēšanas pēc un izvēlos to visu sliktāko nevis aprobežojos ar gurķa sķēlītēm.
03.06.2014 12:54 |
 
Reitings 2342
Reģ: 29.01.2009
Nevajag noslēgties uzreiz no visiem. Uz ielas ej garām, bez liekām sarunām. Ja sastopi vietā, kur nākas uzkavēties blakus, pievelc somu sev priekšā, demonstratīvi parādot, ka aizsargā savas mantas kā psihs kaukāzietis.
03.06.2014 12:55 |
 
Reitings 2342
Reģ: 29.01.2009
Opps, nepareizā diskusija, ļoti atvainojos par starpgadījumu.
03.06.2014 12:56 |
 
Reitings 3548
Reģ: 19.04.2013
bet tajā brīdī,man kaut kas aiziet ciet.


Te ir atbilde uz tavu jautājumu. Katrs organisms cīnās ar stresu kā māk. Šī problēma ir tikai un vienīgi galvā. Šādi turpinot, vari nonākt atkarībā un iedzīvoties ēšanas traucējumos. Vienīgais veids, kā no tā atbrīvoties, ir jāatrod cits veids, kā atbrīvoties no stresa. Lielisks ieteikums bija sports, kaut vai tas pats velotrenažieris vai steperis. Galvenais ir izlādēt no sevis negatīvo enerģiju, par spīti nogurumam. Citādi paliks vēl tikai sliktāk. Arī man bija darbs, kurš bija dziļi pretīgs, pārnākot mājās, jutos pretīgi, biju dusmīga, vīlusies, nikna utt. Tikai mana atkarība bija mazliet savādāka (nerakstīšu, ko darīju). Palīdzēja darba maiņa.
03.06.2014 12:57 |
 
Reitings 779
Reģ: 02.09.2009
Nezin, man arī bija darbs, kas vairāk bojāja nervus nekā darīja prieku. Laikam ir cilvēki, kas neprot nenest darbu un tajā pa dienu uzkrātās negatīvās emocijas uz mājām. Aizgāju prom ,jo nevarēju vairs izturēt. Tagad strādāju jaunā darba vietā, atbilstoši savai profesija. Jūtos daudz labāk.

Runājot par ēšanu,man bija tas pats. Darbs bija pa maiņām, līdz ar to ēšana neregulāra - ja strādāju līdz 12 naktīt, tad pus1 kārtīgi pieēdos, tad mocījos ar aizmigšanu, pūta vēderu utt. Mēģināju vairāk dzert ūdeni starp ēdinreizēm, bieži uz darbu līdzi ņēmu burkānus čipšu vai riekstu vietā.
03.06.2014 14:26 |
 
Reitings 6299
Reģ: 15.11.2012
ja ir iespēja aiziet no tā darba un nesēdēt badā, tad tas jādara. vai atrast vismaz kādu zemāka amata darbu un iet prom no šī pēc iespējas ātrāk.
03.06.2014 14:38 |
 
Reitings 2715
Reģ: 13.12.2013
es katru dienu tur esmu praktiski ar asarām acīm


Tiešām iesaku iet prom no šāda veida darba, un vienkārši tikt tam pāri.
Man bija tāds darbs, kurā es tiešām raudāju + par katru mazāko kļūdu un pārtraukumu, kuri man pienācās, ņemšanu nolamāja tā, ka maz neliekas.
Es padomāju, ka tie LS 100 tāpat manu situāciju neiespaidos, vienā jaukā rītā aizgāju, uzrakstīju atlūgumu un tad jutos kā vislaimīgākais cilvēks pasaulē.
Tāpat, pa to neilgo laiku biju savu veselību sabojājusi, bet vismaz tas bija labojams.
Līdzīga veida darbu nekad mūžā nestrādāšu, tāpat jau trauma visam mūžam...
03.06.2014 15:34 |
 
Reitings 381
Reģ: 19.01.2011
Labaak, padomaa cik negliita tu busi pec gadiem, kad no visiem s**iem bus paradiijies celuliits, tauki un slikta sejas ada.
03.06.2014 15:44 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits