Pretīgie čigāni!

Vai esmu vienīgais, kuram šī temata nosaukums šķiet maķenīt etnisko naidu rosinošs?

Piekritīšu Robertam vēlreiz.
Vispār, brīnos par šiem šausmu stāstiem. pievienošos retajai pozitīvajai pieredzei. Mana labākā draudzene nāk no čigānu ģimenes. Un diez gan bieži saskaros ar šīs tautības cilvēkiem, bet kaut kā ne es, ne mans bērns neesam no nolādēti, ne ļaunas acis mūs skārušas, ne kādas hipnozes. Parasti gan ir tā, ja viņiem kādas vecas tantītes no ģimenes vai draugiem ciemos nāk sākumā i ar mazo parunājas, i ar mani, bet kā acīs paskatās, tā kaut kā izvairās. Bet man po žizņi tāds dusmīgs skatiens, pašai arī gandrīz melnas acis.
Tomēr, reti gadās sastapt tik jaunus un atsaucīgus cilvēkus, kā draudzenes ģimene, patīkami uzturēties pie viņiem un liekas, ka vienmēr esi gaidīts un vienmēr palīdzēs.
Turklāt, viņas brālis ir izveidojis firmu, visu paša spēkiem, rāvies un cēlis, arī brālēns mācās ļoti labi, šobrīd beidz augstāko uk, aizbraucis ar 0 angļu valodas zināšanām.
Ir lietas, kuras es nekad nesapratīšu, piemēram, to kā ir pieņemts ģērbties un to mīlestību pret zeltu (pati nesāju tikai sudrabu). Jo draudzene piemēram, uz Rīgu nekad nebrauc biksēs, mājās var nēsāt, bet ja Rīgā satiktu kādu radu, tad gan būtu pārmetumi. Tikai gari svārki, kleitas.
Man jau arī vecmamma nevar ciest, ka draudzējos ar to ģimeni, saka, ka nolādēs, uzliks aci, bet es ticu, ka man tur sliktu neviens nevel, un pat ja kāds velētos, esmu pārliecināta, ka esmu pietiekami spēcīga pati par sevi, lai to ne tikai nepielaistu sev klāt, bet vel dubultā aizsūtītu atpakaļ pašam velētājam.

pāris gadus atpakaļ bieži viņi laukos brauca pa mājām ar šprotēm, atnācu no skolas, uz galda 3 šprotu bundžiņas un mamma pretī entās zaptes burkas, gurķus atdevusi (kasti vai vairāk, cik nu ši varēja panest). patiesībā vēl diezgan labs variants, labi, ka ne naudu.

Atceros, kad biju mazāka, ar mammu gājām uz tirgu man nopirkt kurpes. Mammai piesējās čigāniete, kura viņai gribēja pārdot kaut kādas lupatas. Mamma vienreiz pasaka, ka nepirks neko, bet čigānietei nepielec. Tāpat atkal piedāvā, lai mamma kaut ko nopērk. Un atkal mamma pateica, ka viņa neko no viņas nepirks un viss. Protams, čigāniete apvainojās un sadumsojās un manai mammai pateica:"Mirone tāda!" Mana mamma uzreiz atteica:"Pati tāda!" Un aizgāja.

es ar no Vācijas, un te tiešām pa pilno čigāni, kuri mēģina dāvināt tās puķes.

Ha, mans stāsts ir diezgan līdzīgs autores..

Vienu rītu ar nelielu pohiņu vajadzēja doties uz degustāciju.
Aiztipināju lidz veikalam, nopirku brokastis un gaidu tramvaju, nu ko..
Pienāk čigāns un jautā - kā tikt līdz lidostai.. Stāstu, ok vis čiki..
Tad man piedāvā pirkt smaržas par kaut kādu simbolisku ciparu.. Kip, tikko tās nopirku, bet nav naudas ar ko tikt līdz lidostai..
Ohh well, iedevu 1EUR un teicu, lai lasās.. maita, lasīties nelasījās prom.. Un sāka kaut ko talāk runāties ar mani..
Kaut ko viņs grudri d**** par dzīvi, pensijām utt.. Beigās pateicos par sarunu un iekāpu savā takši.. t.i tramvajā :D

kad biju mazāka, tad māsa bija sapinusies ar čigāniem, draugs bija čigāns. tēvam ļoti nepatika, jo viņi tur visi bariņā nebija tā labākā kompānija. tiesa, māsai neko sliktu nenodarīja, itkā labi izturējās utt. vienreiz biju arī viņu mājā, kad gāju māsai līdz (viņiem tur tāds vesels kvartāls, kur viņi dzīvo) tur tik daudz mantu bija, visas viena otrai virsū, viss tā piebāzts tāda neomolīga gaisotne man likās. vienreiz gan noderēja tā māsas draudzība ar viņiem, kad mācījos sākumskolā ejot no skolas mājās piesējās viena čigāniete arī jauniete, bet vecāka par mani. sāka kaut ko draudēt, jo viņai kaut kas manī nepatika. es, protams, maza būdama sāku bimbāt :D tad izdomāju pajautāšu vai viņa pazīst manu māsu, izrādījās , ka pazīst, atvainojās un vēl novēlēja labu ceļu :D

Godiigi sakot, es tam neticu, ka var nohipnotizeet. Driizaak jau ir tas, ka chigaani maak paprasiit taa, ka kauns atteikt + veel bailes no taas tautas kaa taadas. Peecaak cilveekiem kauns atziities, ka nespeeja pateikt nee, taapeec arii top staastinji par nohipnotizeeshanu. Es pati ar draugiem pusaudzju gados esam aazeejushi vecaas chigaanietes, kuras gan paziileet gribeeja, gan paardot kaadu meeslu. Protams, laastus dabuujaam pilnu kabatu, bet neviens taa arii nemaz netika nohipnotizeets.

Es jau n-tos gadus atpakaļ arī biju uzķērusies uz vecā čigāna, kurš tur apvārdoja, ka es nez kādā dzīvē esmu bijusi princese un kas tur vēl, pie reizes piedāvāja nopirkt man kaut kādu džemperi. Atšķirībā no vairuma, es ilgi skatījos viņam acīs, kamēr viņš to visu garo penteri man stāstīja un, kad lieta nonāca līdz viņa preces iegādei, mierīgi pateicu, nē, paldies, un gāju tālāk... Šis sāka bārstīt lāstus un ko tik ne, tas gan nebija patīkami (nu kuram gan patiks, ja viņu nolād?..), bet ne man bija bail, ne es jutos nohipnotizēta, ne kā savādāk iespaidota... Hipnozei neticu!

Vienu reizi iepirkos tirdzniecības centrā un kases atradās tieši pretī vitrīnas logam - no ielas jebkurš varēja redzēt pircējus pie kases. Nomaksāju par savu pirkumu, paskatījos pa logu un redzēju, ka mani vēro sieviete-čigāniete. Pie sevis neko sliktu nedomādama, mierīgi izgāju no veikala, aigāju līdz pieturai (bija blakus veikalam) un uzreiz pienāca autobuss. Kāpjot autobusā, mehāniski parāvu somu sev priekšā un tajā brīdī izrādījās, ka aizmugurē man soli solī iet tā sieviete, kura jau ir pavilkusi manu somu, atvērusi un roku iebāzusi iekšā vilka ārā maku. Neko nepaspēju izdarīt, tikai nikni paskatīties, šī momentā bija prom. Maks palika manā somā... Laikam šī bija iesācēja - nolažojās riktīgi! :D

Ticu, ka viņi var nohipnotizēt, zināms daudz tādu gadījumu, kad cilvēks atdod pēdējo. Tāpēc nekad neapstājos, neskatos uz viņiem/ko viņi piedāvā, neiesaistos sarunās. Ja turpina kaut ko vāvuļot un piedāvāt, ļoti stingri un dusmīgi pateikšu, ka nevajag neko, lai kratās.

Man vairāk saskarsme ar čigāniem, kuri ieāk veikalā. Un zog viņi pilnīgi visu. Manai kolēģei pirms slēgšanas veikalā ienāca vairāki čigāni, viens nozaga preci un gāja ārā, viņa sāka skriet pakaļ un palikusī čigāniete saķēra un plēsa viņu aiz matiem. Lieki piebilst, ka meitenei šoks, tiko bija darbu uzsākusi pie mums. Citai kolēģei iesmērēja viltotus spēļu 100 eur

Nenoliedzu, ka gan jau ir arī civilizēti un normāli čigāni, bet es no viņiem visiem turos pa gabalu :D Kā ieraugu - tā koncentrējos savu mantu sargāšanai stingrajā režīmā :D

No Ielas čigāniem eju pa gabalu bet manā radu saimē no ex(vīra)ir čigāni(jeb jaukteņi)! Tie kuri nesekoja jeb neseko gupsy tradīcijām(nesien laulības saites)ar savējiem bet gan baltajām sievietēm tiek izmesti no ģimenes bet ne visi!
Man dikti patīk viņu stils bet ne Lv gupsy's..
http://www.tlc.com/tv-shows/gypsy-sisters
Patīk kaut kas uz šo pusi..

Riktīgie šausmu stāsti ar jums atgadījušies :D Es agrāk mēdzu katru dienu apgrozīties "nedrošajos" rajonos, bet laikam čigāni jūt, ka man nekad nav skaidras naudas līdzi :D Tgd arī bieži satieku uz ielas, bet nekad man nav līdzi nauda, vienmēr tikai mājās aizveru kārtīgi durvis, cerams, ka durvju kodu šie nezina. Mja, bet vienreiz redzot, kā Douglas veikalā vienlaicīgi braši iesoļo 5 čigānietes, man palika žēl to 2u pārdevēju.

Pēc tautības cilvēkus nešķiroju, bet zināmu piesardzību tomēr čigāni liek ievērot, kaut vai tāpēc vien, ka var salasīties, saklausīties visādus nostāstus. Par to hipnozi es nezinu, kā tur ir, bet elementāri bail, ka var vienkārši apzagt, taču savas mantas sargāju un turu sev tuvu ne tikai tad, kad parādās čigāns.
Ne pārāk sen arī pašai gadījās neliela pieredze ar čigānu sievieti. Gāju pa ielu, nāca pretī parasta sieviete, tumsnēja, bet, mazums kas, nebēgu uzreiz prom, domāju vienkārši paiet garām. Tikai, pienākot daudz tuvāk, radās nojausma, ka laikam gan čigāniete. Sāka mani uzrunāt. Ar svešiem cilvēkiem cenšos vispār īsti nerunāt bez īpaša iemesla, taču šajā situācijā mana kļūda bija tāda, ka man likās, ka viņa nosauc mani vārdā. Atjautāju, ko īsti vēlas, bet izrādījās, ka nezina viņa mani. Nopelnījusi manu uzmanību, sāka man stāstīt, ka man esot kaut kāds lāsts, kuru viņa varot noņemt un kura dēļ mani vajā neveiksmes. Protams, es būtu varējusi ignorēt, bet blakus neviena cilvēka nebija vairs, baidījos jau, ka, tiklīdz pagriezīšos uz promiešanu, klups krāgā :D Atbildēju, ka mani nevajā neveiksmes. Centās vēl tur kaut ko stāstīt, ka mani kaut kas apskauž. Tad pamanīja, ka tā kā lasos prom, pajautāja, cik esot laiks. :D Saku - man nav pulksteņa, nezinu! Protams, man bija telefons, kurā laiku var paskatīties, bet neiešu jau vilkt ārā. Tad apmēram pateicu, cik varētu būt laika, gribēju atšūties. Tad viņa saka - iedod man 1 eiro! Es saku - man nav! Šī tāda - nav?? Un tad aizgājām katra uz savu pusi. Jā, mana kļūda bija tajā, ka iesaistījos sarunā. Bet mājās pārrados ar visu naudu, telefonu un visu pārējo.

vienmēr eju garām neatskatoties saka man kaut ko vai nesaka.
Ir bijis, ka nāk klāt un piedāvā visādus sūdus, bet es vienmēr izvairos un mēģinu neiesaistīties ar šamiem sarunās.
Vienreiz stāvot pieturā redzēju, ka vienam vīrietim autostāvvietā sēžot mašīnā pa logu jau krāmēja iekšā kreklus, vienu nopirka pa 5Ls un pēc tam pat mašīnai skrēja pakaļ ar saviem krekliem.

un jā vienmēr ir

''attention, attention! Sargi mantas, izskaties ļauna, sargi mantas, izskaties ļauna''

:D:D

Man laukos kaimiņos dzīvo viena vella čigāniete. Viņa bieži staigā pie visādām burvēm un vārdotājām. Pati viņa ir ļoti skaudīga un par visu lielās. Acīs tik labiņa, bet aiz muguras riktīga muldētāja. Mums ar māsu liekas, ka viņa gājusi pie burvjiem, lai uzliktu lāstu mūsu saimes sievietēm. Jo viņai skauda, ka manai vecvecmāmiņai, manai omītei un manai mammai ir tik labi vīrieši pagadījušies - ar zelta rokām un un strādīgi. Bet protams, mana vecvecmāmiņa, omīte un mamma palika vienas - viņu vīrieši ātri nomira. Varbūt tā ir tikai sagadīšanās, bet mums ar māsu tā neliekas. Tāpēc mēs baidamies par mūsu vīriešiem (manu un māsas). Āāā, atceros, nesen māsas draugs aibrauca uz mūsu laukiem, la tur padarītu dažādus darbus. Beigās, pirms braukšanas atpakaļ uz Rīgu, tā čigāniete māsas draugam teica, lai šeit vairs atpakaļ nebrauc. Laikam nepatika, ka kārtējo reizi mūsu ģimenes sievietes dabūja labu vīrieti. Nez, varbūt būs jāaiziet pie kādas zinošas sievietes pajautāt, vai mums ir uzlikts lāsts vai nav.

es vakar izlasīju visu diskusiju un man slikti palika :D

man ir gadijušies divi gadijumi viens, kad sen sen ar mammu gājām pa tuneli es jutu, ka nav labi pagriežos un jā čigāniete somu grib attaisīt vaļā. Paldies Dievam neko neizvilka un es laicīgi pamanīju. Otrs gadijums es stāvēju pieturā gaidiju autiņu un te pekšņi ne no kurienes parādādijas vīrietis čigāns viņam rokā bija kautkādas kārtis es tik apskatijos uz tām kārtīm un sejā,bet , ko līdz apskatījos man sirds sākā dauzīties uz maksīmālo es nesapartu, kur esmu , ko daru un man raudāt gribējās kautkā pēc tam nokļuvu mājās un nevarēju attiet 1 nedēļu bail nu :( un tajā brīdī man likās, ka tās kārtis ir lielas es nezinu,ko tas cilvēks centās izdarīt :(

Man vislabāk palīdz tas, ka neticu nekam, pat dievam ne.. Kur nu vēl kkādiem melniem cilvēkiem ar brūnām acīm, lai tak iet ar savām smaržām. Autoostā mums ar draugu arī vienreiz čigāns piedāvaja nopirkt smaržas, eot īstas tikko no stockmann. Draugs uzreiz viņam prasa: saki no stockmann? jā, no stockmann. draugs saka: bet tad jau tu esi viņas nozadzis, velk telefonu no kabatas un saka, tad jāzvana policijai. Čigāns notinās kkur. Ai, mēs vispār parasti pat ar tiem krišnām runājamies, kas grāmatas tirgo pret "ziedojumiem", tie arī mīkstie, diez ko ilgi nevar izturēt visus jautajumus :D Bet tirgū, tirgū man palīdz saulesbrilles, it īpasi tagad vasarā. Tā ir kā maska, kas mazliet palīdz sevi aizsargāt no visādiem sktieniem utt. Un arī kad eju uz tirgu ar saulesbrillēm, tad tirgotājas nemēģina man kaut ko piedāvāt papildus un iesmērēt "svaigākās zemenītes", pat kaulēties par cenu ir vieglāk, ja uzliktas saulesbrilles, ta vnk iemesla dēļ, ka neredz tavas acis un viss.

atceros, ka vienreiz autoostas - vecrīgas gājēju tunelī viena čigāniete man mēģināja no sporta pleca somas, kas karājas uz muguras izvilkt maku, bet viņa to darīja it kā garāmejot, vienā rokā vēl cigareti turēja, es vnk jutu, ka kāds aiztiek manu somu, pagriezos un pagrūdu viņu prom, kko viņa lamājās, bet kāda starpība...

Mamma nesen stāstīja. Ar draudzeni abas bija Ukrainā, kaut kādā tirgū iepirkās.
Pēkšņi nez no kurienes liels bars ar čigāniem it kā vienkārši pagāja garām. Mammas draudzene paskatījās somiņā, un somiņai apakša bija pārgriezta un maks izvilkts. Tad mana mamma būdama ļoti drosmīga :D piegāja pie viena no tiem čigāniem un sāka lamāt viņu, teica, lai atdod maku, jo tur pase un vēl visādi dokumenti iekšā. Čigāns teica, ka neko neesot ņēmis, neko nezinot. Nu tad neko, pēc pāris minūtēm kāds to maku atmeta no kaut kāda stūra ar visiem dokumentiem, bet bez naudas.
Nu lūk, tā! :D

Manam tēvam reiz gadījies identisks gadījums, ko te izlasīju - gaidīja stāvvietā manu māti, viņa atgriezās, bet tēvam maiss ar saplēstām, vecām drēbēm, par kurām viņš samaksājis. Mans tēvs VISPĀR nekam netic, smejas par hipnozēm, dziedniekiem un tamlīdzīgām lietām un ziedo naudu tikai tad, kad pats to vēlas, nevis, kad kāds ubago vai cenšas kaut ko nevajadzīgu notirgot. Līdz ar to spriežu, ka tur 100% nebija kaut kas tīrs un tā negadās tikai ar vāji ietekmējamiem cilvēkiem, kas visam tic. Patiesībā pat bail gadīties tādā situācijā pašai..

Daudz tādi vazājās . Ew,jūs arī esat redzējušas stacījas apkaimē maza auguma vīrieti melnā uzvalkā ar diezgan patumšu ādu? Viņš arī tāds aizdomīg