Ha, sit pieci! :) Man gan konkrēti nav attiecību beigas, lai gan savā ziņā arī, bet nu man arī briest pavisam jauns (un ceru, ka glauns) posmiņš. Bail, neziņa, trīceklis par to, kā viss atrisināsies. Pati labprātīgi lielu daļu no esošā - cilvēkiem, attiecībām, sadzīviskām lietām -sašņikāju apmēram tikpat sirsnīgi kā Dreģe Ērika sudrabkāzu kreklu "Limuzīnā". :D
Ko Tu vari darīt? Tā pa lielam jau neko īsti. Jākārpās uz priekšu, jāpabrēc, tad jākārpās tālāk. Šķiet, es jau vienreiz šo frāzi te kādā diskusijā liku, bet mani nu tāāā paķer! "There are no shortcuts in life. This pain must be felt. It is what makes us beautiful." Izklausās pēc kaut kāda pašpalīdzības grāmatu bleķa ar cukurua glazūru, bet tieši tā jau ir - sāpes nekā citādāk nevar pazudināt kā vien izsāpot tās. Dienu no dienas, bet uzpriekšu! Pat tad, kad liekas, ka kāds gaismu nodzēsis uz visiem laikiem, zini, ka cits ar jaunu spuldzīti rokās jau gaida savu uznācienu. :)