Sveikas!
Esmu šeit jauniņā, un jau iepriekš atvainojos par gramatikas kļūdām
Šoreiz lūgšu padomu saistība ar sexu. Ludzu, neatbildiet ar kkādiem pārmetumiem.
Tātad, esmu kopa ar pasreizejo puisi jau vairak ka gadu. Šis puisis ir pirmais ar kuru es esmu pārgulējusi.Pēc vairak kā gadu ilgas kopdzīves un sexsa, man jo projam ir problemas atslābināties sexsa laikā, un es vēl jo projam kautrājos no sava puiša. Kautrējos es pat tik liela mērā, ka, piemēram, tad kad es ar puisi sēzu divata istabā un skatiemies romantisku filmu, es pat nespeju vina roku aizikt sev aiz topina, lai gan pati to vēlos. Tad, ja to izdaru, un jutu, ka puisim nav pretenzijas, tik un tā es pēc dazam min. viņam to paautāšu, un protams, tas maitā romantiku.
Gultā- it ka fiziski es varu atslābinaties, bet es to nevaru izdarit emocionāi. Vienalga cik romatiska un kaislīga ir bijusi priekšspēle, es nevaru sexa laika pilnībā atslabināties. Es vnk sexa laikā nespeju izteikt savas velmes un nereti es nespēju pat atļaut savam rokam paplūkt partneri aiz matiem vai iekrampēties viņam mugurā.
Es ar savu puisi jau it kā runaam par so problemu un vienu vakaru pat izdarijām tā, ka es izdaru vienu lietu, ko puisis velas un viņs vienu lietu,ko es vēlos. Tas bija ar merķi mani pieradināt pie viņa un sevis, lai es itka parvaru to kautrību un emocionālo spriedzi. Liekas, ka tas neko nav devis...
Lūdzu izsakiet savu viedokli par so visu un varbūt ir kādi ieteikumi, ko man darīt, lai situācia mainītos...
Ceru, ka mani sapratāt!
P.S. Paldies, vismaz,ka izlasījāt līdz beigam manu eseju :D