Dont worry, be happy!

Es sevi šādos brīžos motivēju ar domu, ka tas, kas notiek pašlaik nebūs mūžīgi. Viss, kas notiek notiek uz labu.

Man palīdz apziņa, ka viss tāpat nokārtosies un būs kārtībā, man tā notiek vienmēr, esmu sākusi saprast, ka nav jēgas man čīkstēt un raudāt par nebūšanām, jo agrāk vai vēlāk viss tāpat nokārtosies :) Vakardien tieši man uznāca tāds depresiņiks, saistībā ar to, ka man sāka likties, ka mani vedēji ir ļoti neaktīvi, šodien nomierinājos un sapratu, ka noorganizēšu sev pati skaistas kāzas un iztikšu arī bez viņu iniciatīvas :)

Kā ar darbu - tas nav motivācija, lai saņemtos?

Diezgan stulbs ieteikums, bet nekad nav tik slikti, lai nebūtu vēl sliktāk, un ka viss kas notiek (kaut arī tev šķiet, ka viss notiek tikai slikti), tas ir uz pārmaiņām, tātad uz labu. Mēģini saskatīt kaut ko labu visā situācija, kaut kam noteikti ir jabūt! :)

Kāpēc nelaimīga iemīlēšanās? Mīlestība un iemīlēšanās taču parasti ir skaista, taureņi vēderā un liekas, ka nevis dzīvo, bet lido!

Pirmkārt nedomā par to visu, ko tu uzskaitīji. Uzliec mūziku un pagatavo labu kafiju/tēju vai ko kam nav grādi.
Ja, tu būtu iemīlējusies(abpusēji), draugu trūkumus,naudas problēmas,emocionālā ēšana...tevi vispār neuztrauktu.
Tātad, pa lielam tevi nomāc tikai mīlestība.
Uzliec skaistu mūziku, paņem tēju apsēdies tā kā pašai ērtāk un apdomā, kā tu visas pārējās lietas(draugu trūkumu, naudas trūkumu, ēšanu) atrisināsi. Racionālas domas, nevis sevis šaustīšana, emocionālie pārdzīvojumi utt.
Savukārt par iemīlēšanos domāt ir muļķīgi, ja viņš nemīl, tad nemīl...ne jau vienīgais vīrietis uz pasaules.

Un, ja viss šis nepalīdz, iegoglē video, kurā redzama zemes attiecība pret pārējām planētām, vai indivīda, pret zemi.... un tev uzreiz būs skaidri redzamas, cik nopietnas ir tavas problēmas. :)
Turies.

Kad sāp, atgādinu sev to vienu frāzi, pie kuras cenšos pieturēties - just stay strong. Mākslīgi nemēģinu izspiest no sevis prieku vai vēl kko. Tāpat tas nebūs īsts.
Pamēģini vannas, iepirkšanās un skatīšanos debesīs - ir cilvēki, kam tas palīdz. Man personīgi, ieiešana vannā un mūzikas klausīšanās problēmas nepazudina. Bet varbūt tev palīdz. Cilvēki dažādi.

Es iesaku ko reālu - sāc domāt, kā savākt sevi un atrisināt problēmas, jo nedrīkst nolaist rokas. Naudas trūkumu var risināt ar darbu(vai ja vecais ir slikts, tad ar labāka darba meklējumiem), pārrauj saiknes ar tiem cilvēkiem, kas tevi nodevuši, jo ja aizslaucīsi tos vēstures mēslainē, būs tīra vieta, kurā ienākt jauniem draugiem.
Saki sev, ka jāsaņemas, ka nedrīkst ļaut sev nogrimt. Velti laiku sev, nevis domām par to vīrieti, kurā esi nelaimīgi iemīlējusies. Nevajag sevi speciāli gruzīt. Labāk aizpildi laiku ar jaunu hobiju, kurš ne tikai uzlabos omu, bet arī palīdzēs satikt jaunus cilvēkus.

Ak, jā - un no tās dzerstīšanās noteikti jātiek vaļā. Dzeršana nekad un neko nav atrisinājusi un arī tev tā pilnīgi nekādi nepalīdzēs. Tieši otrādi.

Saprotams, ka tev grūti. Bet, nu, nepadodies, par spīti sev, nepadodies;)!

Sāc ar mazām lietām, pa viena katru dienu un pēc pāris dienām jau tiešām būs labāk;)!

Smoke some weed and let it go .... :)

Man ir gājis ļoti grūti.. Tik nesen viss nokārtojās. Cik gan daudz brīžu nebija, kad vēlējos padoties, bet tomēr.. Es nepadevos, jo zināju, ka agrāk vai vēlāk viss nokārtosies. Arī man nebija citu atbalsts, nācās tikt galā pašai. Nebija pat īsti kam izkratīt sirsniņu, bet tad sāku atgriezties dzīvē, iepazīt jaunus cilvēkus un nu man vienmēr ir kāds, kuru es varu uzklausīt un kurš var uzklausīt mani..
Satiec jaunus cilvēkus, apmeklē jaunas vietas, dari to, kas tev patīk un sniedz laimi! Tā nejutīsies tik viena un mazak nāksies domāt par problēmām!
Atceries- pārbaudījumi mūs padara tikai spēcīgākus!
Lai tev veicas! :)

Es varu pateikt vienu dzīves patiesību = nāks nākamie sūdi un šitie aizmirsīsies! Ja,nu, kas raksti PM! :)

Chalise, kur viena problēma, tur pieslēdzas citas. Kad man ir melnie, nododos sportam. Atrodi arī Tu sev tīkamu sporta veidu, jo alkohols iedzīs problēmās dziļāk.

Chalise, nu man arī tāds brīžos palīdz aizmirsties alkohols un vienas nakts attiecības, vai arī nopērku kādu jaunu playstation spēlīti un tad man nekas vairs neinteresē.

Cik ilgi Tavā dzīvē jau ir melnais posms?
Daži mēneši? Tad tas nav nekas briesmīgs. Ja tie būtu vairāki gadi, tad es saprotu, ka dūša var sašļukt papēžos un gribas padoties...
Saku no pieredzes. ;)
Heartkiller padomi ir vērtīgi. Tā arī es esmu rīkojusies savā dzīvē.
Man palīdz (to esmu iemācījusies tikai nesen kā) apziņa, ka pašreizējā situācija jāpieņem tāda, kāda tā ir. Protams, vienlaikus cenšoties problēmas atrisināt. Būtiski - nesalīdzināt savu dzīvi ar tuvāko draugu dzīvēm, kuriem tās (varbūt) ir veiksmīgākas. Cilvēki aizmirst, ka bieži vien konkrētām dzīves lietām ir savs noliktais laiks. Ne vienmēr viss notiks tad, kad Tu to vēlies. Tas uz pozitīvās nots.
Par monētas otru pusi. Pats skumjākais tajā visā ir - joprojām pastāv liela varbūtība, ka tas, ko Tu tik ļoti vēlies, lai dzīvē sakārtojas, var arī nenotikt/nepiepildīties. Kāpēc? Kaut vai tāpēc vien, ka tas vienkārši nav paredzēts Tavā liktenī (piemēram, kļūt par māti utt.). Kaut kā tā dzīvē ir iekārtots. Reti kuram visas dzīves jomas ir pilnībā sakārtotas. Es vismaz tādus cilvēkus nepazīstu.