Es te pafilozofēšu :) Ja es tagad vēlreiz būtu vidusskolniece, tad pati sekotu šādam domu gājienam:
1) Ko man patiktu darīt diendienā un ko darītu ar lielu azartu, pat nedomājot par naudu
2) Vai tajā jomā, vai vismaz samērā saistītā jomā ir budžeta vietas
3) Ja budžeta vietu manā favorītlauciņā nav vai ir ļoti maz, vai nav kādu citu budžeta programmu, kas man ietu pie sirds, bet man iepriekš prātā neienāca
4) Vai man tiešām pie sirds neietu kas specifiskāks (kāda eksaktāka programma, piemēram) par tipisko izvēli - juristi, ekonomisti, žurnālisti, reklāmisti utt. un ja tāda programma būtu, vai es tajā tiktu budžetā
5) Ja man beigu beigās tik un tā domas riņķotu ap vienu un to pašu, neskatoties, ir vai nav budžets, ir vai nav tipiskā studentu izvēle, ietu uz to.
6) Ja vēl vispār nebūtu skaidrības, ko gribu - pastrādātu, paņemtu gap year, varbūt aizbrauktu uz kādu ārzemi ar domu iepazīt sevi, esot citā vidē - varbūt tad izsprauktos ārā kas tāds, ko iepriekš nebiju sevī manījusi, un rastos skaidra ideja par to, ko gribu. Vai kādu laiku paietu praksē sevis noskatītajā jomā (vai to pat var darīt tagad, pirms stājies iekšā augstskolā), lai saprastu, kā tas galu galā ir. Vai arī ietu uz ēnu dienām gan uz augstskolām, gan uzņēmumiem. Vienvārdsakot - jau vidusskolas laikā, manuprāt, būtu jāsāk "aptaustīt" noskatītie lauciņi vai vismaz virzieni.
Un ja vispār nav idejas un ir apjukums - labāk, manuprāt, gadiņu nogaidīt. :)