Interesantās Maximas kasieres. :)

Tādi paši starpgadījumi (ja tos tā var nosaukt), kā jebkurā citā veikalā vien ir bijuši, nez ar ko Maxima tik īpaša.

Pēc pēdējiem gājieniem uz veikalu es gan izvairos no jauniņajām kasierēm, jo viņas mēdz baigi satraukties, skraidīt meklēt kodus, neatrast, kaut ko nemāk ievadīt, atcelt, nafig, 5x būtu paspējusi pa to laiku aiziet mājās un atpakaļ. Cilvēcīgi saprotu, bet kā pircējam - nepatīk garas rindas.
Bieži mēdz būt tā, ka iesit kādu preci 2x, vai sajauc kodus, man reiz kartupeļus par kivi uzskatīja. nez ko es darītu ar 1.5 kg kivi? :D Tāpēc vienmēr pie kases pārskatu uzreiz čeku, vēlāk jau vairs nepierādītu, ka bija 1 iepakojums, nevis 2 vai 3 kā ir čekā.

saputrojos, un oranžās norēķinu kartes vietā iedevu maxima paldies karti. rimi kasiere nesaprata, kāpēc nedarbojas. :D
Bet vispār lielā škrobe ar lielajiem tirdzniecības veikaliem ir tā, (es te mazliet paņaudēšu, šodien atkal tas pats), ka ir cilvēki, kas ar saviem 4 produktiem iet pie speciālās kases, kur skaidri un gaiši uzrakstīts, ka produktu skaits nedrīkst pārsniegt 5, bet priekšā jau vesela rinda pircēju ar ratiem, kuriem produktu skaits pārsniedz 30! es jau saprotu, gribas ātrāk mājās utt, bet citi stāv kā muļķi ar 4 produktiem rokās, jo "ātri ieskrēja veikalā".

āāa, atcerējos, ka man vienreiz čekā izsita nevis 3 kefīrus, bet 33 kefīrus, un es nesapratu, kas tas par luxus kefīru pagadījies. :D :D

Man atkal atmiņā nāk maksimas kasieris - māceklis, noskenējot nagu vīlīti viņš sāka smieties! Tā arī nesapratu - v čom prikol!

Man tos cilvēkus, kas ar saviem 20 produktiem lien pie ātrās kases, goda vārds, gribās sist un sapņoju kaut es to varētu darīt bez sekām. Man pašai nav problēmu pagaidīt, bet tikai tad, ja es tiešām pērku daudz, jo tad es arī neeju pie ātrās kases. Ja eju, tad negribu lai man lien priekšā cilvēki, kuru produktu skaits krietni pārsniedz atļauto. Vispār nesaprotu kur latvieši tik nervozi skrien, cik ir būts ārzemēs, tur cilvēki rindās nekurn, bet pie mums nez kāpēc sataisa skābās sejas, vaid, elš un pūš, ja viss nenotiek pāris sekunžu laikā.

Es reiz aizgāju ikdienišķā iepirkšanās tūrē uz maximu xx, nesaprotu, ko visi kā no alas izlīduši - goda vārds - viens otru grūž malā, gandrīz vai pāri galvām lec, grūstās un lamājas, pat es nobijos. Viena tantiņa, pamanot, ka eju uz viņas noskatītā produkta pusi, pēkšņi vairs ne kliba ne sakumpusi bija, paķēra savu akcijas preci, a tieši blakus lielāka un lētāka tāda pati bez akcijas. Vēlāk tikai uzzināju, ka kaut kādiem štruntiem akcija bija, tad nu - cilvēki varēja izplūkties uz velna paraušanu.
Vēl mani ļoti kaitina cilvēki, kuri stāv pie plaukta un pēkšņi izdomā ķert un grābt to pašu, ko es paņēmu, un tad tikai sāk pētīt, kas nu ir pagrābts.

Cilvēki vispār lielveikalos atgādina kā no zoo izbēgušus pērtiķus.

Strādā ļoti lēni un kad bija jāieskaita pirkumā siera bagetes viņš tāds noskumis: es arī gribu siera bagetes!

Aww, nabaga cilvēks, lasot žēl palika :D

Man piemājas veikalā ir gadiem zināma pārdevēja un bieži sanāk pirkties pie viņas. Kad viņa izskenē visus pirkumus, tad uz dullo min, ko es vakarā varētu no tā visa taisīt :D Bet nu viņa tāda foršā, vienmēr kaut ko iekomentē.

Kaitinošāka situācija ir Stokmaņa Trakajās Deinās. Tad tiešām ir jādomā vai iznāksi ārā dzīvs no veikala vai nu 9 rītā vai vakarā, nav nekādas starpības. :D

Man nesen Maximas kasiere pirkuma summas vietā pateica laiku (17:19) :D Es jau sapratu, ka nogurusi un diez vai mana šokolādīte un bērnam kārumi tik dārgi maksātu. Abas nosmējāmies, teicu, ka tā gadās, pati esmu strādājusi pie kases un zinu, ka nogurums dara savu... un beigās tik un tā iedevu lielāku naudas summu nekā man vajadzēja maksāt, lai gan likās, ka dodu precīzu :D abas notizlojāmies :D
Viena Rimi kļūda gan man baigi kremt, draugam 1kg tomātu vietā izsita 10kg. Neforši, pie tam ziemā kg tomātu diezgan normāli maksā... Tā ir, ka pircējs tik ieliek terminālā savu karti, ievada PIN kodu un pilnībā neseko līdzi, ko pārdevējs saspaida kasē... Es to pamanīju tikai krāmējot ārā iepirkumu maisiņu, kurā bija čeks un neadekvāta summa pirkumam.

Vnk slinkums vai viņa ir jauniņā...
Zinu kā ir sēdēt Maximas kasē..tfuu nu i na....,dieva goda vārds!Emocionāliem cilvēciņiem tur nav ko darīt,tas ir viennozīmīgi!
Man gadijās tā:Vīrietis paņēm meloni bet viņas ir vairākas'Es jautāju vai tā ir Uzbeku?'A vecais man: Ti 4o tupaja avca,tavar svoj njeznae6:D(Savai sievai cukst,labi ka vina neziN Ru valodu)Kruta ne?! Bet smieklīgi bija tas ka dzīvojam vienā poģīti un vienā jaukā dienā šis nes ratus un palūdz man piepalīdzēt:Kā domājat ko es šim pateicu?:D

Daamas! Busim iecietigas!
Gruti pateikt cik bulcinas maisina? Es nostradaju 5 gadus kompanija, kura bija sistema, kas iekljaava sevii tik daudz info, kura ik dienas mainijas un neviens nekad, nevareja visu atcereties!! Ieodmajaties partikas veikala - cik daudz preces, cik daudz cilveku!

Ko tik man veikalos nav gadījies dzirdēt :D Gan no pārdevēju, gan pircēju puses.

Bet viena lieta gan, ko ļoti, ĻOTI bieži esmu novērojusi jebkurā veikalā, pēdējā gada laikā - neviens nekad neko nezin. Neesmu no tām, kas par tādām lietām ies un kasīsies, tikai bieži vien nobrīnos gan.

Rimčikā pavisam nesen pirku krūzi, neatceros pat kas tur īsti bija,bet kaut ko pajautāju pārdevējai - atbildēja, ka nezina un, lai prasu kādai citai. Pajautāju citai - atkal tas pats.

Nu, aizej taču, lūdzu, noskaidro! Dienas gaitā tas tāpat noderēs, ja kāds cits vēl to pašu iedomāsies pajautāt.

Piemēram, apavu veikalos, pajautājot vai šīm ir 37. izmērs, pārdevēja skatās un saka - nezinu. Un pat nepiedāvā aiziet paskatīties, palīdzēt sameklēt citu pāri, u.tml. Vienkārši - nezinu un viss. Kopš kura laika "es nezinu" skaitās atbilde? Un tā visur.
Atvainojos par mini rant, gribējās izlikt domas "uz papīra" :D

Nu, aizej taču, lūdzu, noskaidro!

Un ko viņas Tev atbildēja, kad Tu to palūdzi viņām? :o

Lina, tikai to, ka diemžēl "nevarēs pateikt", kā tur īsti ir. Tas arī viss.

man nupat bija gadījums, kad pasūtīju kafiju un oficiantei tik ļoti trīcēja rokas, kad nesa krūzīti, ka tas bija pilnīgi acīmredzams, ka viņa ir pilnīgā stresā. domāju, ka tik neaplej mani :)

pirmā darba diena varbūt... nabadzīte. centos būt iespējami laipna, zinu kā tas ir.

Vienā un tajā pašā dienā sanāca 2x aiziet uz to pašu veikalu un gūt 2 dažādas pieredzes.
No rīta, sāk veidoties garākas un garākas rindas, es esmu mierīgi piekrāvusi grozu un nostājusies rindā blakus tukšai kasei. Uuuun tad pēkšņi jūtu, kā mani brutāli pagrūž malā pārdevēja un atbrīvojas kase. Pārvācos jaunajā rindā, šī ne "labrīt" ne "summa tik un tik" pilnīgi neko. Zinu, ka tajā veikalā viņiem jāprasa, vai nav klienta katre. Pat to ne.
Pēcpusdienā atkal ejot, trāpos pie savas mīļākās pārdevējas, kas vienmēr sveicinās, čalo, pastāsta, ka šodien tās bulciņas baigi garšīgās un pajautā, vai mēs tādā jaukā dienā grilēt neiesim. Saule, ne pārdevēja.
Tad nu es tā domāju - abām viens amats, viena vadība, un kamēr viena iet uz darbu ar nīgru seju un piepūstu ģīmi ar acīmredzamu naidu pret darbu un cilvēkiem, otrai paiet forša diena runājoties ar cilvēkiem.
Bet esmu ievērojusi, ka runāt mūsu pārdevēji vispār isti nemāk. Ja veikalā jāstumjas ar kravu garām, vai jāsteidzas atvērt kasi, bet tur kāds stāv ceļā, var taču atvērt muti un izdvest to "izviņiķe" vai "atvainojiet" - kas nu kuram tuvāks. Bet nē. Vai nu grūstās, vai stāv aiz muguras un krekšķ. Lai gan tas vairumam cilvēku ir tā, ne tikai pārdevējiem.

Man viena paziņa vienreiz veikalā pirka čipšu , apmēram kaut kādi 60 centi maksāja. Iedeva kasierei eiro. Kasiere apskatījās kasē un pateica, ka nav ko izdot. Un tā arī neatdeva atlikumu. :D

Kaut kad nesen ieskrēju RIMI nopirkt kaut ko vakaram un pie kases iedomājos, ka vajag cigaretes. Saku, ka man vajag tādas un tādas, pārdevējs (vīrietis) paprasa dokumentus, paskatās, iedod cigaretes, parāda, kas tur rakstīts (respektīvi, ka smēķēšana rada sirds slimības utt) un teju pa pus veikalu nosauc manu vārdu un uzvārdu, piebilstot - redzi? Es biju tiiik ļooti dusmīga žēl, ka pamatīgi apmulsu, būtu pateikusi rupju vārdu pretī, jo nu reāli - kādā sakarā ir jāsauc mans vārds un uzvārds un jāskaita lekcija par smēķēšanas kaitīgumu?! Grr.

Pirms dažām dienām biju Dominas Prismā. Dienas vidū, kkur ap 14:00, rindas nenormāli garas, strādā tikai 3 kases un kasieres vnk speciāļi lēni strādā, demonstratīvi, savilktām grumbām sejās. Vienam pircējam bija prece, kuru nevar noskanēt, tātad kasiere lēēēnāāām pieceļas, gliemeža ātrumā aiztaisa savu cigarešu kasti virs galvas un vēl lēnāk dodas samainīt to preci plauktā. Rinda vnk pūš un elš. It kā nekas briesmīgs, es saprotu, ka viņas nevar skriet kā stockmann pārdevējas, jo viņām nemaksā, bet nu tomēr... ļooti varēja redzēt, ka visas trīs ir apvainojušās uz priekšniekiem un visu pasauli. Saprotu, viņām grūts darbs, pati reiz 4 dienas strādāju pie kases trakajās dienās, bet pēc tām dienām uzreiz izdomāju, kur dabūt naudu studijām un tiku labākā darbā.