Kaa tad iisti ir?

Latvijā nevēlos dzīvot, bet tas nav dēļ ekonomiskā stāvokļa, tādā ziņā vienmēr esmu dzīvojusi diezgan labi un nesūdzos.
Sanāk bieži dzīvoties pa ārzemēm un šovasar pārvācos pavisam. Man vienkārši patīk lielpilsētas un tās piedāvātās iespējas, dievinu dzīvot tik lielā pilsētā kur iedzīvotāju skaits ir tikpat cik 5 latvijas kopā. Pat nezinu kā izskaidrot...vienkārši patīk savādāka dzīve, kāda latvijā nav iespējama.
Aprobežotība cilvēkos joprojām ir augstā līmenī šeit. Kautvai tas pats rasisms, un pat nav jābūt citā krāsā, pietiek ka esi cittautietis, attiksme no latviešiem bieži ir pretīga un tiešām kauns.
Un dzīves līmenis Latvijā ir zems, nemāniet sevi...

_paris, es nebiju domājusi ar nicinājumu, ka vienkāršajiem cilvēkiem ar pamatskolas izglītību te nav vietas. Es vairāk to attiecināju uz to, ka viņiem varbūt tiešām tīri emocionāli un psiholoģiski vieglāk ir ārzemēs nevis Latvijā. Tieši nesen spriedām par šo jautājumu ar vīru un secinājām, ka ārzemēs ir vieglāka dzīve tajā ziņā, ka bieži vien nav jādomā par to, kā izdzīvot, kā nopelnīt vairāk ārpus darba, utml. Ja mēs ar vīru būtu ārzemēs, mēs nekad tik ļoti nemeklētu papildus iespējas kā atrodoties Latvijā un nekad nedarītu tās lietas, ko darām tagad. Jā, protams, ne visi to grib un ne visiem to vajag - rauties melnās miesās, bet nekur tā nauda nenāk viegli, arī ārzemēs nē, un arī tur ir ļoti daudz jāstrādā, un, diemžēl, ne jau par pārdevēju, lai varētu dzīvot šiki.

No manas personīgās pieredzes: Aizbraucu uz ārzemēm ar Latvijā iegūtu austāko izglītību, strādāju savā profesijā. Protams, labprāt savus nodokļus ieguldītu Latvijas labklājībā, bet, strādajot Latvijā, es nespēju iekrāt naudu lieliem pirkumiem (piemēram, dzīvoklim), nespēju aizbraukt brīvā laikā ceļojumā utt. Es nezinu, varbūt es esmu neveiksminiece un sliņke, kura negrib strādat vairakos darbos vienlaicīgi (Latvijā domāts), bet no otras puses es gribu baudīt dzīvi jau tagad. Eh, es pat nezinu.

Bet vai tad tas nav normāli, ka saņem algu par padarīto nevis par neko?

bet tā ir bijis visos laikos, ir jāstrādā, lai kaut kas būtu ... par brīvu ir tikai siers peļu slazdā un to tikai katrai otrai pelei

Kur ir rakstīts manā tekstā, ka algu vajag saņemt ''par neko''? Arī ārzemēs ''par neko'' nemaksā. Toties par ''kaut ko'' maksā adekvāti!

Kopējā populācija nesastāv (un tai arī nevajadzētu sastāvēt) tikai no ''ģeniālajiem pratiem'', kas izdomās biznesa vai kādu citu plānu, kā dzīvot Latvijā ''zaļi''!

Vai tas ir normāli, ka jaunais ārsts paralēli smagajam darbam piestrādā papildus ''haltūras'' tāpēc, lai varētu izdzīvot? Es domāju, ka ne!

Arī vienkārša darba darītājs, manuprāt, ir pelnījis labklājīgu dzīvi nevis bažījies par izdzīvošanu :)
Es neaizstāvu sliņķus, es aizstāvu strādājošus cilvēkus, kam grūti izvilkt par savu algu.

Ja uzskata, ka ir normāli rauties vairākos darbos, lai atļautos ''neskaitīt katru kapeiku''.. ir ar mazohistisku noslieci.

Visiem cilvēkiem vajadzētu dzīvot normāli, nevis katram pār visām varēm jāproducē ''veiksmes stāsts''.

Varbūt tu esi vienkārši slinka?

Varbūt.. :D Vai Tu domā, ka es rakstīju par sevi? :D

Cormeum, bet es jau par to pašu - tur ir it kā vieglāk, lielākas iespējas, lielāka valsts palīdzība, bet, atkārtošu, Latvijā tīri objektīvi kaut vai tas pats sociālais budžets nevar būt tāds kā Zviedrijā, UK... Latvija 90tajos sāka apmēram no tās vietas, kur šīs valstis kādos 50-60-tajos, bet gribam jau uzreiz dzīvot kā tur. Vienīgā Latvijas priekšrocība šodien - varētu mācīties no šo valstu kļūdām, bet, šķiet, mācāmies (un pat tad ne vienmēr) tikai no savām.

Kamēr lietvedis saņem lielāku algu par ugunsdzēsēju, policistu.. vai ''Rimi'' kasiere vairāk par ārstu rezidentu.. domājams.. arī pēc 50 gadiem situācija nebūs spoža :D

Lūk.. gluži manas domas:

Un tomēr nav normāli, ka valsts darbā strādājot- medmāsa, skolotājs, b/d audzinātāji, policists un daudzi citi saņem tik maz. Viņi ar savu valsts darba algu nespēj nosegt komunālos + paēst+ uzturēt bērnus.

Domaju ir jamegina un jabrauc uz majam, bet vispirms esi drosa ka varesi atgriesties Kanada ja tomer LV pievil. Noteikti vajadzigi iekrajumi un painteresejies pie pazinam par darbu, veca darba vieta avrbut kada vakance ir?
Veikmi un izturibu! Pati gribu majas, bet LV nav vietaas prieks manim.

Dominika, brauc mājās es gribu ar Tevi kafiju padzert ;)

Es esmu bikucīt lepna par sevi, ka spēju normāli dzīvot Latvijā, kaut arī man nav ne augstākās izglītības, ne savs dzīvoklis Rīgā, ne vecāki blakus dzīvo, kas kaut kā palīdzētu, nekas, prasts skuķis no laukiem, par visu ir pašai jāmaksā, ja galva ir uz pleciem, un nav nežēlīgās prasības, tad dzīvot var normāli. Bet klusībā ir pavīdējusi doma, ja mazums kas notiek, zaudēju darbu vai ko, tad tās ārzemes tomēr ir kā tāds drošības spilvens, ja nu visi striķi plīst, tad nu jābrauc vien būs. :)

Un prom brauc divu tipi cilvēki, vieni, kas te nevar atrast darbu, otri, kas var atrast darbu un ir izglītoti, bet algas viņu specialitātei šeit ir nereāli zemas, bet ārzemēs par to, ko saņem šeit, viņi saņem reiz trīs.

Domāju ka ir okey :)
Pēc cosmo meiteņu aptaujas sanāk ka vismaz vīrietis Latvijā pelna 2000euro, bet sieviete 1000euro. :D Vēl tika aptaujās uzzināts, ka baumas par 300euro algu izplata neizglītoti apbērnojušies indivīdi ar noslieci uz atkarību izraisošām vielām. (neveiksminieki, alkoholiķi, daudzbērnu māmiņas no dziļiem laukiem)

Dominika, situācija katrā pilsētā atšķiras. Ja grasies braukt atpakaļ un dzīvot Rīgā, domāju, ka tur dzīve nav nemaz tik slikta. Vismaz darba piedāvājumu ir ļoooti daudz un izaugsmes iespējas tai skaitā. It īpaši, ja zini krievu valodu. Pati dzīvoju vienā no lielākajām Latvijas pilsētām. Šeit viss nav tik rožaini. Bezdarbs ir ļoti liels (laikam bija kādi 13,...%). Pārsvarā vakances ir zvanu centros vai veikalos - Maxima, Top, SuperNetto. Algas arī nav diez ko lielas, bet cenas par dzīvokļu īri jau tuvojas Rīgas līmenim. Pati jau ilgstoši mēģinu atrast piemērotu darbu, bet man nav krievu valoda, līdz ar to nevaru strādāt ar klientiem. Ja nebūtu jāiet šovakar uz kāzām, dotos ar draugu strādāt uz ārzemēm.
Ja tu brauc atpakaļ ar domu par uzņēmējdarbību, tad tagad, manuprāt, valsts ir daudz pretīmnākošāka kā vairākus gadus atpakaļ. Ir arī dažādas atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem un konkursi finansējumu piesaistei. Beidzot arī sāk domāt par jaunajām ģimenēm... ir pacelti bērnu kopšanas pabalsti un tiek runāts par pirmās iemaksas segšanu dzīvokļu iegādei jaunajām ģimenēm. Manā pilsētā arī tagad pirmklasniekiem ir bezmaksas sabiedriskais transports un tiek piešķirts vienreizējs pabalsts topošo pirmklasnieku vecākiem mācību līdzekļu iegādei. Ir vietas Latvijā, kur sākumskolēniem ir apmaksātas pusdienas.
Pa lielam, nav jau tik traki. Ja vien tā darba būtu vairāk arī pilsētās ārpus Rīgas un tādu, kur neliek zināt krievu valodu.

*šovakar uz kāzām šovasar uz kāzām

Balsojiet vien par SC :D Un muguras lokat :D

Daudzas cosmiešu mājsaimnieces 9 svešvalodas zin B2 līmenī :D

P.S Bet krievu valodas zināšanas ar nav ne sūda vērtas praktiski! Faktiski visi pirmspensijas vecuma cilvēki zin krievu valodu, bet tāpat viņus neviens darbā neņem :D :D :D

jo viņi ir veci ... jaunajiem darbs ir ;)

Ja uzskata, ka ir normāli rauties vairākos darbos, lai atļautos ''neskaitīt katru kapeiku''.. ir ar mazohistisku noslieci.

ok, neraujies, strādā vienā darbā, bet ienesīgā! mana profesija nav ienesīga, es strādāju algotu darbu plus vēl piepelnos papildus, kā arī man patīk savs darbs, kas man ir arī hobijs un kaulus līdz ar to nelauž.
varbūt es nepareizi spriežu, bet man apkārt ir vairāk pārtikuši cilvēki nekā tādi, kas skaita katru kapeiku. kā arī zinu cilvēkus, kas no ārzemēm atbrauc ar simts latiem kabatā un aizbraucot atpakaļ vēl aizņemas no mammas vai vecmāmiņas. Vai arī dzīvojot ārzemēs, pilnīgi neko nav iekrājuši - lūk, tas man jau nešķiet normāli un es nesaprotu, kāpēc tad ir jābūt prom no dzimtenes un mīļajiem cilvēkiem, ja finansiāli situācija tur ir tāda pati kā būtu te.

No manas personīgās pieredzes: Aizbraucu uz ārzemēm ar Latvijā iegūtu austāko izglītību, strādāju savā profesijā. Protams, labprāt savus nodokļus ieguldītu Latvijas labklājībā, bet, strādajot Latvijā, es nespēju iekrāt naudu lieliem pirkumiem (piemēram, dzīvoklim), nespēju aizbraukt brīvā laikā ceļojumā utt. Es nezinu, varbūt es esmu neveiksminiece un sliņke, kura negrib strādat vairakos darbos vienlaicīgi (Latvijā domāts), bet no otras puses es gribu baudīt dzīvi jau tagad.

mana situācija. pirms pārcēlos, vairākus gadus ceļoju turp-atpakaļ uz ilgiem periodiem (3-9 mēn), strādājot gan LV, gan citā Eiropas valstī, un beigās izšķīros par pārcelšanos. kad biju LV, man pietrūka ārzemju dzīves, kad biju ārzemēs, man pietrūka Latvijas. Tagad esmu iekārtojusies un Latvija man nepietrūkst. Neskatoties uz to, ka arī šeit netek upes ķīseļu krastos, nodokļi vēl lielāki un dzīves izdevumi daudz augstāki, bezdarbs augsts un krīze turpinās, daudzus uzņēmumus slēdz ciet, ar savām valodu zināšanām izkonkurēju vietējos iedzīvotājus, atradu sev tīkamu darbu, kādu Rīgā man diemžēl nebija veicies atrast, un ārpus Latvijas man ir stabilākas perspektīvas. ja viss ies labi, nākotnē atvēršu Latvijā savu uzņēmumu, kad būšu iekrājusi pieredzi. Idejas jau ir.
Atzīšos, ka (kā jau slinks un neuzņēmīgs cilvēks) Rīgā nevarēju atļauties noīrēt pati savu dzīvokli, bet manā dzimtajā pilsētā, kur dzīvo vecāki, manā jomā vakanču vispār nav. Tēvam pēc eiro ieviešanas sāka maksāt eiro tikpat lielu ciparu, cik agrāk latos, kaut arī darba nepalika mazāk, pat vairāk palika. Mammai ir veselības problēmas, kuras neļauj strādāt viņas profesijā. Ceru tuvākajā nākotnē palīdzēt (saviem neattapīgajiem un neuzņēmīgajiem) vecākiem finansiāli.

Man šķiet ir svarīgi vai tev šeit ir atbalsta sistēma vai ir ģimene, draugi, cilvēki kas ir gatavi palīdzēt :)

manuprāt, mūsu lielākā problēma ir tā, ka Latvijā ir ļoti daudz slinku un kūtru cilvēku! Ļoti daudzi labāk atstrādā savas astoņas stundas, saņem par to algu un viss, nevis paši domā, kā piepelnīties, nebaidās pastrādāt vairāk par to arī vairāk saņemot.

Nezinaaju, ka veelme dariit kaut ko citu, atskaitot straadaashanu skaitaas kuutrums. Nu nav normaali, ja cilveekam ir jaastraadaa virs taam 40-50 stundaam nedeeljaa, nav! Ir arii jaabuut laikam lai paguleetu, paspeeleetos ar saviem beerniem, pagatavotu normaalu maltiiti un arii atpuustos. Ja ir tikai jaagulj, jaastraadaa, jaagulj, tad nafig taada dziive vispaar ir vajadziiga?

Dominika - domaa, ka ja paardomaasiet, vareesiet atgriezties Kanaadaa?

Man pietruukst maaju. Nu taa, ka dazhreiz tik ljoti sirsninaa saap. Un mans staasts nav par beegshanu no Latvijas, man Latvijaa bija pat ljoti laba dziive. Es driizaak gribeeju piedziivojumus, pastudeet aarzemees. Nu un tad iemiileejos francuuzii, lose taada :D Dziivoju pilniigi ok, esmu laimiiga, iedziivojusies, viss ir forshi. Bet man vienmeer ir tas Latvijas tukshums sirdii. Varbuut buutu vieglaak, ja uz maajaam es vareetu braukt biezhaak.

Tagad neesmu domaajusi par atgrieshanos, jo no septembra gribu atsaakt studijas. Bet lieta taada, ka ja man kaadreiz buus beerni, es nekaadaa gadiijumaa negribu, lai vinji iet franchu skolaas un uzaug Francijaa. nee nee nee. Es gribu mazus latvietiishus :D

Kas man patiik Latvijaa - nav daudz araabu un citi shitie no smilshu valstiim (es runaaju tieshi par taadiem, kas dziivo uz pabalstiem visaas francijaas un anglijaas, neko nedara un ir vienkaarshi degradeejushies urlas un biistami - jaa biistami, visaadas open minded chikas var man uzbrukt, bet tieshi araabi man ir 2 reizes meeginaajushi nodariit paari - izvarot, apzagt, vienmeer uz ielaam piesienas), nav daudz pabalstu. Jo es uzskatu - gribi naudu? Straadaa. Ja esi pietiekami maksaajis nodokljus, tad vari sanjemt tos pabalstus, ja nee, nu tad suudiigi tev - nerazho beernus (taapat uz pasaules ir paaraak daudz iedziivotaaju), ja nevari atljauties. Protams, atbalstu pensijas, invaliidu pabalstus un taadiem cilveekiem, kas nevar straadaat. Ja kaads 30 gadiigs kuilis grib naudu, lai straadaa. Nesaprotu, kaapeec vinam buutu jaabuut kaut kaadiem pabalstiem. Taapat ir sareekjinaats, ka tajaa pashaa Francijaa, cilveeks, kas sanjem minimaalo, peec nodoklju atvilkshanas, dziivoklja iires (tika reekjinaats turklaat mazs cipars) un visa paareejaa - beigu galaa sanjem mazaak, nekaa shitie uz pabalstiem dziivotaaji - beernu nauda, paliidziiba iirei, visaada edienu nauda. Kas tur godiigs? Logiski, ka sisteemas izmantotaaji savairojas, ja neko nedarot tu vari sanjemt vairaak nekaa godiigi straadaajot.

krista, nevajag jau pārspīlēt, tevis nosauktās lietas, protams, ir vajadzīgas un es nedomāju strādāšanu nonstopā, bet ja darbinieks atsakās, piemēram, vienreiz divreiz mēnesī pastrādāt papildus, ja turklāt no tā viņa alga tikai aug, vadība tomēr to ņem vērā un tādam darbiniekam nez vai tiks celta alga, pat ja ir tāda iespēja.
un te es vairāk biju domājusi ilgstošos bezdarbniekus kā slāni, kam izdevīgāk sēdēt uz pabalstiem nekā strādāt.

Lielākā daļa izceļotāju to nemaz nav mēģinājuši, vienkārši devušies uz turieni, kur viss gatavs. Protams, ka cilvēks tiecas turp, kur labāk (vai vismaz viņam šķiet, ka būs labāk) un tā bijis visos laikos, bet tikai tad nevajag turpināt sūkstīties, cik slikti ir dzimtenē.

"uz turieni, kur viss gatavs?" Parādi man kaut vienu valsti, kur ar atplestām rokām visi sēž un gaida iebraucējus un dāļā visu bez maksas? Tā var pateikt tikai tie, kas paši nekad nav devušies kur citur strādāt un dzīvot. Tādi paši rējējī, kā tie, kas sēž un sūdzās par Latviju.
NEKUR neko par baltu velti nedod. Un tie, kas aizbrauc, arī strādā un laužas pa dzīvi! Kaut tajās pat lētajās fabrikās- domā, ka ir vielgi tur strādat visu diennakti pie kaut kādam letēm?
Jā, alga varbūt ir lielāka. Tas ar ir iemesls tur braukt un ņemties, bet strādats tā pat tiek! Un nav arī morāli viegli atstāt savu valsti un ģimeni, lai dotos citur, bet cilvēkiem ir dzīvē mērķi un viņi mēģina dabūt sev labākus dzīves apstākļus, bet nekur nekas nav gatavs !