Nodevība dubultā

Nikola, paskaties no gaišās puses būs mācība no šīs pretīgās situācijas. Nākamreiz draugus izvēlēsies akurātāk un atradīsi labākus, bet šie te "draudziņi" vismaz būs izsviesti no tavas dzīves un neturpinās tevi čakarēt tālāk.. :)

Tā meitene, ar kuru Tevi krāpa, bij informēta, ka puisim bija paralēlas attiecības?

es atkal domāju kā gada garumā var nepamanīt, ka puisis krāpj? nē, nu ir jau visādi profiņi, es tik tā aizdomājos. ar tādiem cilvēkiem kontaktus neuzturētu, lai iet ratā. izturību tev.

Ar tadiem draugiem ienaidnieki nemaz nav vajadzigi.

Demoiselle,
precīzi noraksturoji kā es jūtos.

elva,
nezinu, bet domāju, ka jā, viņa ir viņa bijusī. Viņa vēl joprojām ir viņam kontaktos visos sociālajos tīklos, kur ir arī mūsu kopīgās bildes. Kā arī viņa ir ļoti labos draugos ar viņa brāli un viņa draudzeni.
Varbūt arī nezināja, bet tas lietas būtību nemaina.

Man nekad dzīvē vairs nebūtu nekāda kontakta ne ar to puisi, ne ar tiem cilvēkiem, kuri klusēja.

Ehh. Reizēm kļūst baisi, iedomājoties, cik nekrietni cilvēki ir visapkārt.
Puisis pats dumjš, meklē tik ar ko pagulēt, cūcība nekrietnākā, bet nu tas viss nāk atpakaļ, un uhhh, cik smagi nāk, pats pēcāk nožēlos, ko darījis.
Tu turies. Būs labi, būs daudz labāk nekā domā. :)

draugi ir no Tavas puses? (ja neskaita dradzeni) vai tomēr puiša, kuri, kad iepazināties, kļuva arī par Taviem?

Dodekanesa

Vairāk viņa nekā mani.
Es saprotu, ka no viņiem bija kaut ko muļķīgi gaidīt, viņi savējos nenodod.
Sāp draudzenes rīcība.

Draugiem gar tavām attiecībām nav daļas. ja es pamanītu ka manas labākās draudzenes puisis viņu krāptu, es tomēr neriskētu un nejauktos viņas dzīvē. Drīzāk klusībā cerētu ka viņa to pamanīs.
Nu kas ir ar cilvēkiem? kāda jēga veicot attiecības ja guli ar citu? nu.. labuma nekāda, drīzāk s*di beigās. makes no sense to me.
Ja būtu tavā vietā, pamestu puisi un paskatītos uz draugiem - izanalizētu no viņu skatpunkta situāciju. Ja viņi patiešām negribēja jaukties manā dzīvē - es to respektēju.

Jā, sliktie draugi. Nez kādēļ, kad draudzenes ko tādu pasaka, tad neviena netic un beigās draudzene ir kuce un kāviņatāvarēja teikt par manu mīļoto!

Lūk, no pieredzes:
1) paziņa, kurai pateicu, ka viņas draugs viņu krāpj katru nedēļas nogali un līmējas klāt visām pēc kārtas, vairs īpaši ar mani nekomunicē, jo man, redz, skaužot. Vēl joprojām ir kopā ar to jākli, viņš turpina to pašu.
2) draudzene ir kopā ar pilnīgāko morālo teroristu un despotu, kurš viņu nemitīgi pazemo un kliedz uz viņu par katru nieku. Viņa neklausa PILNĪGI NEVIENU. Viņš nepatīk ne viņas ģimenei, ne draugiem.

Mīla ir akla.

Autorei ir jāpadomā, vai nav bijusi reize, kad kāds tomēr par kaut ko ir ieminējusies un šī atspērusi atpakaļ, ka tā nav, ka tikai skauž citiem viņas laime. Nopietni, ieteiktu padomāt par to.

Zinu, ka neviena tāpat īsti neklausās, ko citi saka, bet beigās kauc, ka, redz, nav neviena īsta drauga uz šīs pasaules. Man arī kaut kā vēlme visu laiku skandināt, ka kāds kādu krāpj, pazūd, jo nav jēga bojāt draudzību, ja viņa tāpat neklausīsies un spļaus pretī, ka man skaužot viņas laime. Nu i nafig, man baigi skauž, ka man tavs puisis nav uzkāpis virsū un iedevis varbūt dāvanu, ko no kādas saņēmis seksa laikā.

Un arī tas teicies, ka, ja man kāds būtu ātrāk ko teicis, tad būtu savādāk. Pēc kara visas gudras, bet tāpat, ja arī kāds teiktu - neklausītos un būtu tas pats rezultāts.

Nikola, Tu esi piedzīvojusi reti pretīgu situāciju! Goda vārds, vienkārši pretīgi! Man taisni dusmas uzsita, kā var gadu neviens neko neteikt? Un "draudzene" vispār labā!!!! Tu noteikti jūties kā muļķe, jo visi zināja un Tu vienīgā nē. Es Tavā vietā rīkotos tā, ka vienkārši PASŪTĪTU visus šos cilvēkus trīs mājas tālāk un sāktu visu no jauna! Tiešām izslēdz tos cilvēkus no savas dzīves! Kļūsti skaistāka, labāka, veiksmīgāka un tā būs labākā atriebība viņiem! Jo kur nav uzticības, nav draudzības!!
Nākotnei tā būs super laba mācība, turpmāk paļausies vairāk uz sevi, izvēlēsies uzmanīgāk cilvēkus sev apkārt un diemžēl vairs arī nelaidīsi sev klāt nevienu tik tuvu.

No pieredzes varu teikt, esmu nonākusi pie atziņas, ka vienīgais uz ko dzīvē vai paļauties esmu es pati. Atbalstam un sirds izkratīšanai ir ģimene, sveši cilvēki reti, reti kļūst par patiesu dzīves daļiņu, kurai pilnībā uzticies un tas ir abpusēji un godīgi.

Vēlu Tev milzīgu spēku! Viss būs labi! :)

Bieži vien ir gadījumi, kad draugi pasaka taisnību, bet rezultātā pāris paliek kopā, meitene visu naivi piedod, čalis turpina savas blēņas, un labākā draudzene ir ienīstamais cilvēks No.1!

Jap, es arī zinu līdzīgu gadījumu.

miss_mia, tas neattaisno klusēšanu!!!

Es reiz sabojāju attiecības ar draudzeni, ar ko pazīstamas bijām no bērnu dienām. Tur gan nebija krāpšana, bet tāds šausmīgi nelāgs rozā briļļu periods. Zinot draudzeni un to puisi, sapratu, ka tas labi nebeigsies. Ziniet, es pat nenožēloju, ka pateicu viņai un tam čalim visu, ko domāju, ja vajadzētu, rīkotos tā vēlreiz. Labāk tā, nekā klusēt kā kapakmenim un mocīties ar sirdsapziņas pārmetumiem. Toreiz viņa domāja, ka man skauž viņas "attiecības" un gribu viņiem visu izjaukt.
Draudzene toreiz mani nozākāja, abi ar čali visiem draugiem, paziņām, pat radiem piestāstīja pilnas ausis par to, cik es liela kuce, egoiste un vēl sazin ko.
Vēlāk draudzene saprata, ka man toreiz bija taisnība.
Tie čabulīši tagad kopā, man prieks, ka viņiem viss labi. Smiekli tik nāk - draudzene neizpratnē, kāpēc es viņai neatbildu uz vēstulēm, kāpēc neuzturu kontaktu. Lai jau prāto, varbūt reiz sapratīs :)

Katram jau sava uztvere par lietām, draudzība, tāpat kā mīlestība katram citādāk definējams jēdziens. Un no tā arī atkarīga katra rīcība draudzības vai mīlestības attiecībās.

Tādā brīdī ir ļoti,pat ļoti, grūti izšķirties kurš ir pareizais lēmums- teikt vai noklusēt. Tādēļ nosodīt draugus šajā situācijā, manuprāt, nav pareizā izvēle. Ar viņiem ir jāizrunājas, nevis jārīkojas ar šī brīža emocijām un jāvaino visus notikušajā.

Saprotu gan autori,gan viņas draugus.

Esmu bijusi abās situācijās(gan krāpta,gan zinājusi par to kā draugi krāpj savas otrās pusītes).
Ja kādreiz vēlreiz nāktos ko tādu uzzināt,tad tēlotu strausu-neiedziļinātos tajā visā dziļāk,pēc iespējas vairāk izvairītos un noklusētu jau zināmo!!!
Jau ilgu laiku atpakaļ sabojāju attiecības ar bērnības draudzeni un labāko draugu. Pareizāk gan- nevis sabojāju,bet tās pilnībā pārtrūka. Aizvien sirdī rūgtums-nespēju pārdzīvot!
Tik sasodīti žēl tā visa:(
Nekad neiejaukšos citu attiecībās. Lai gan šis gadījums bij domāts kā atbalsts viņu attiecībās,bet acīmredzot nostrādāja kā atslēga Mūsu attiecību partraukšanai!

Nikola
Noteikti izrunājies ar draugiem. Varbūt viņu mērķis bij nosargāt tavu laimi(šķietami nepareiz rīcība,taču mērķis ir cēls). Nenosodi un neļaunojos pirms neesat izrunājuši notikumus!
Nāks cita mīlestība,krāšņāka un skaistāka- bijušo aizmirsīsi nemanot:)

Tādā brīdī ir ļoti,pat ļoti, grūti izšķirties kurš ir pareizais lēmums- teikt vai noklusēt.

Ko tur vēl domāt? Klusēšana ir melošana, taisnības slēpšana. Un draugs draugam nemelo. Sākumā varbūt padusmosies, ka lien drauga attiecībās, vēlāk pateiks paldies.

Man arī ir bijis līdzīgi - pateicu labākajai draudzenei, ka viņas bērna tēvs un ilggadējs draugs to vien dara kā iet pa kreisi. Rezultāts - viņa ar mani nerunāja 2 gadus, es biju mauka un kuce, visa ļaunuma iemiesojums.

Tā pati Karīna
Ja draugu attiecības ir svarīgas ,tad arī ir ko domāt.
Ja tikai viens no pāra būtu drauga titulā,tad tas visu atvieglinātu,jo "aizstāvēt"
, protams, vēlēsies draugu. Taču,ja pāris(abas pusītes) tev ir draugi,ir grūti kko teikt. Negribas aizskārt ne vienu,ne arī otru. Taču no malas noskatīties uz abu nelaimīgajām sirdīm ir vel daudzreiz grūtāk.

Ja teiksi savu skatījumu- pazaudēsi attiecības,jo nodomās,ka vienkārši vēlas izšķirt.
Ja noklusēsi- vēlāk,kad paši attapsies arī pazaudēsi attiecības,jo redz,laicīgi nepabrīdināji.
TĀPĒC ir grūti izlemt.