Augstskolu un programmu nesaukšu, jo man vel tur ir jāiegūst izglīība un es zinu, ka, ja uzzinātu, ka saku kaut ko sliktu (kaut vai šeit) un tas nonāktu neīstajās ausīs, man par to būtu pamatīgas nepatikšanas. Caur puķēm jau tika man viss pateikts, ka muti ir jātur par visu, kas nepatīk, ja nē, sekas uz sevi jutīšu, jo mēgināju iebilst, ka man nevajag 8.
Lollipop, man nav nekādu iebildumu pret pašu darbu kā tādu. Tas jau tiek tapināts gandrīz 7 mēnešus, apstrādāts, praksē pārbaudīts, par to ir saņemti labi vērtējumi, bet, ja beigās pasaka,ka ziniet, pāris diennaktīs jāpārraksta koncepts.. (nu tas tamdēļ,ka meitene, kurai mūsu kursā ir labākais darbs ir diplomdarbs maģistra līmenī (un lielakā spūles viņai sagādāja to padarīt līdzīgu bakalaura darbam) un pēc tā viņas līmeņa attiecīgi skatās uz mūsu darbiem, kas nozīmē, ka mana iepriekšējā atzīme 8 nobrauc aptuveni uz 6, kura manai vadībai šķiet ārprātā slikta atzīme).
Tā visa ņemšanās jau ir apnikusi, jo darbs bija gatavs, bet nu.. Tas viss ietekmē pārējo, nākas uzreiz pārkārtot visu.. Un es jūos vainīga citu cilveku priekšā, ka man atkal jāpaziņo,ka plāni mainās. Mani gaida Lietuvā, uz kruu es netieku, darbi, viss gaida, bet tak, kur nu cilvēkam varētu bū dzīvē kaut kas svarīgaks par izglīības iegūšanu! FUIJ :D visa dzīve tak vel priekšā! (un to man pasaka zinot apstākļūs, ka ģimenē ir smagi saslimis cilvēks). Es tiešam varbū neesmu piemērota, jo man ir svarīgakas prioritātes).
Vispār, esmu stresa pārņemta, līdzcilvēki to ne īpaši saprot, vel uzvelk mani, un tad es liekas,ka uzsprāgšu (bet netieku līdz tam, jo krājas un krājas tik).
Šito ierakstu gan jau uzrei pēc publicēšanas te, nožēlošu, bet dzīvē nevienam negribas īsti dalīties, uzrakstot mazliet labāk paliek..
4499
