Cerams kāda manu garo penteri izlasīs aiz neko darīt.. :D
Vēlos izkratīt savu sirsniņu un pat nezinu ko vēlos sagaidīt, varbūt kādu ieteikumu, padomu..
Nevaru vairāk izturēt šo situāciju. Draudzējamies ar puisi jau 2,5 gadus, un tikai draudzējamies ( abiem 20 ). Bet es netīšām ieķēros viņā, un ļoti ļoti ieķēros, tā ka manī visas iekšas griežas kad satiekamies! Liekas, ka arī viņš uz mani neskatās kā vienkāršu draudzeni. Agrāk visu laiku viņš man zvanīja, katru dienu, tad ar laiku jau katru trešo, bet tagad, viņš nevis zvana, bet brauc ciemos, tīri tā padzert tēju, parunāties par tuvām tēmām,skolu,draugiem,ģimeni.. pavizināties ar auto pa manu rajonu.. Bieži mani sauc ciemos pie sevis, bet neko neko nav ne izrādijis ne arī izteicies, es jau arī esmu cieta kā akmens, ciešos lai nedod dievs kko izrādītu. Bail sabojāt labas attiecības ar kaut kādiem jūtu izpausmes mēģinājumiem, jo ja nu aplaužos?
Bet viņam noteikti ir kaut kāda bišķ simpātija pret mani, jo vai Jūs brauktu pie vienkāršas draudzenes/drauga ciemos tik bieži kura/š dzīvo 15-20 km no Jums? Nu lab, viņš jau cenšas ataisnoties ar lielo labo stadionu kas manā pilsētā ir un kur viņš braukājot skriet... Bet nu tad katru reizi ciemos jābrauc?
Ko man darīt? Es cenšos komunicēt, sadraudzēties ar citiem vīriešiem, varbūt kāds iepatīkas un miers, bet nē, protams, katru es salīdzinu ar viņu un viņš vienmēr manā uztverē ir labāks par citiem.
Un tā tikai viņš man ir prātā 24/7, gandrīz katru nakti es par viņu sapņoju, un slepus pastalkoju arī visos facebookos un draugos, vai viņam nav kādas jaunas draudzības aptiprinātas un vai nav meitenēm bildes salaikotas ( un vot nav.. tikai kkādas čomu bildes, kas man uzreiz sniedz lielu atvieglojumu, un tad pie sevis domāju - āpāc,ko es muļķe vispār daru?..)
Nu jā, kaut kā tā. Man tālu nav līdz sviestā saiešanas.
45
