Parasti es esmu tā, kas dod draudzenēm ieteikumus un padomus, bet šoreiz ir otrādāk..
ķeršos pie lietas.
Kādu laiku satikos ar puisi. Ar viņu laiks paskrēja nemanot. Katru dienu gaidīju tikšanos, jo viņš tiešām man nozīmēja daudz. Neesmu tāda, kas ir gatava satikties ar jebkuru.. man patīk, ja par mani mazliet pacīnās un viņam izdevās iekarot manu sirdi. Viss bija ideāli.., Bet.. kādā jaukā dienā, kad nebijām tikušies viņš man uzrakstīja, ka būtu labāk, ja mēs šķirtos. Konkrētu iemeslu nepateica.. bija dažādi aizbildinājumi..kā piem.- neesot gatavs attiecībām, nezinot vai tas būtu labi u.tt.. Labi, es arī jutu, ka pēdējā laikā viss ''bruka''.. biežāk sākām strīdēties.. ar vien retāk tikāmies, bet es nesaprotu vienu. - Kāpēc viņš vēl ar mani vēlas uzturēt kontaktus? Jo parasti puiši cenšas tieši izvairīties.. kādēļ runā tā it kā viss būtu pa vecam. Grib satikties, darīt kaut ko kopīgu, runāt.. es negribu lolot liekas cerības..tik daudz asaras esmu izraudājui viņa dēļ, bet viņš domā ka viss ir pa vecam. Varbūt viņš nožēlo, ka ir tik ātri pieņēmis tādu lēmumu, vai arī man ir jālepojas, ka pastāv tādi zēni, kas pēc šķiršanās mēģina saglabāt draudzīgas attiecības? Varbūt šis viss liksies mazliet dīvaini, bet es gribētu rast risinājumu.
26
