tikko uzliku skatīties ierakstā 8 krēslus pa ltv1. tur bija situācija, kur puisis, kas pabeidzis vakarskolu, nevēlas studēt, grib atpūsties un baudīt dzīvim naudu pelna nelegāli fotogrāfējot kāzas u.c. pasākumus, nu tā teikt gadījuma datbs, bet reāli puisis grib saņemt 100 eiro dienā ("nu tas būtu normāli" citēju). politiķiem bija jādod risinājums viņa situācijai, lai viņš to nedarītu nelegāli, bet ietu caur valsti, veidotu mikrouzņēmumu vai kā pašnodarbinātais, bet labi, par to šobrīd nav runa.
mani vairāk pārsteidz fakts, ka puisis savai izglītībai, kas ir nekāda (būsim reālas - vidusskola nav nekāda izglītība, bakalaurs, manuprāt, ir minimums), pielīdzina 100 eiro dienā(jā, dienā). kas notiek ar jauniešiem? jā, saprotu, ir tādi, kas labi fotografē un neko vairāk viņiem nevajag, bet nesen runāju ar māsīcu, šī tikko sākusi mācīties augstkolā, otrais kurss šobrīd, bet joprojām dzivo vecākiem uz kakla, jo negrib strādāt par minimālo algu veikalā kā pārdevēja, jo tas esot pārāk mazs atalgojums. vakar stāvot rindā veikalā dzirdēju divu padsmitnieču sarunu, viena saka, ka nodarbinātibas valsts aģentūra piedāvā jauniešiem vasarā darbu par 160 eiro mēnesī, bet tas esot par maz, lai savos 14 gados raktu dobes par tādu naudu. bāc, būtu manā laikā tāda iespēja bijusi, es izmantotu.
jums neliekas, ka jaunieši sevi tur mazliet pārāk augstās domās? 100 eiro dienā ar vidusskolas izglītību? kas tās par ambīcijām?