Lieta tāda, ka vecāki pēdējā laikā ir kā apsēsti ar ideju, lai es dabūju autovadītāja tiesības. Presē mani katru dienu, pamatojoties uz to, ka visiem moderniem cilvēkiem esot vadītāja tiesības.
Pati sevi kā autovadītāju es neredzu, negribu tiesības un negribu braukt. Baidos sēdēt pie stūres, man galīgi nav nepieciešamās nervu sistēmas, lai kļūtu par vadītāju un ar sabiedrisko transportu varu nokļūt visur, kur nepieciešams. Neredzu jēgu tērēt laiku un naudu, lai iegūtu papīrīti, kuru tāpat nolikšu uz plaukta un neizmantošu.
Vai esat novērojušas, ka tiesības patiešām būtu tik ļoti pieprasīta un vajadzīga lieta?