Jūsu darba vietas - kā sākāt?

Saku stradat viena liela kompanija, kad man bija 20, pieredzes nekadas nebija, sludinajumu atradu ss.lv, stradaju par administratori recepcija, tad pec gada, sapratu, ka man tas darbs ir apriebies, priekshnieks piedavaja citu amatu, tad atkal izaugu no taa amata un peec 2 gadiem atkal paaukstijaaja, tad sapratu, ka vairs nav kur tiekties, esmu sasniegusi visu ko gribu, vai nu man jaaiet prom vai nu tas uznjemums janoperk :D kad aizgaaju, pec gada atkal priekshnieks aicinaja atpakalj, bija izveidojis jaunu vakanci man, bet es nepiekritu.

Galvenais sakot stradat nekad nedoma, ka nav izaugsmes iespejas, ka mans priekshnieks teica, ka jaunu "kreslu" var izveidot prieksh jebkura, tikai pieradi sevi.

Tagad esmu izveidojusi pati savus 2 uznjemumus, no tas pieredzes ko ieguvu 5 gadu laika.

Manuprāt, ir svarīgi mēģināt virzīties savā nozarē, kur vēlies strādāt, kad tev būs 30. Nopietnās vietās prasa arī nopietnu pieredzi. Bankā strādāt tik viegli, ja vienīgie ieraksti CV būs brīvprātīgais darbs un Piena kombināta saldējuma stends.

Pirmais darbs - sekretaare buuvnieciibas firmaa. Maasa sludinaajumu nopleesa no sludinaajumu deelja universitaatee.
Tagad straadaaju aarzemees - liigavainja draugs pateica par vakanci, jo tiesi bija manaa jomaa - tas pats, ko es dariiju Latvijaa. Atnraucu uz interviju (pati par saviem liidzekljiem), biju vieniigaa aarzemniece no visa bara un tik un taa mani beigu beigaas panjeema, jo man bija iepriekseeja pieredze un biju iepatikusies darba deveejiem. :) Straadaaju seit jau 4 gadus un esmu tikusi arii pie paaugstinaajuma.

Nevaru saprast, kurš manā gadījumā ir pirmais darbs :) 13 g.v. kaut kādā Rīgas domes programmā strādāju vasarā parkos faktiski par sētnieku, līdz 18 bija visādi gadījumu darbi, ko caur paziņām vai internetā atradu. 18 g.v. sāku pirmo pastāvīgo darbu restorānā arī pēc sludinājuma. Un 20 g.v. jau pirmo nopietno darbu, kad jau gandrīz bija augstākā izglītība. Par vakanci uzzināju no paziņām. Pieņēma darbā, jo redzēja, ka protu cīnīties un darīt jau no agra vecuma.

Pirmā darba vieta bija ēdināšanas iestādē 23 gados, kur nostrādāju gadu. Tagad strādāju savā profesijā. Darbu atradu pēc sludinājuma avīzē, pilnīgi nejauši, un diezgan paveicās.

Esmu strādājusi dažādos darbos, tiekot caur ģimeni, sludinājumiem, tepat cosmo... Tomēr nevienā no tiem negrasījos bīdīt karjeru. Arī pašreizējā profesijā nē, lai gan man tā tīri labi patīk un esmu tajā augusi no nulles, sākotnējo pieredzi kačājot caur paziņām gūtā darbā un tālāk jau tiekot galā pati.

pirmie darbi, par kuriem saņēmu samaksu (neskaitot darbiņus, par kuriem vecāki deva kabatas naudu) sākās no apmēram 13 gadu vecuma. Pasniedzu privātstundas jomā, kas man padevās. Vēlāk strādāju atpūtas kompleksā pa vasaru - darīju gandrīz visu iespējamo. Pēc tam strādāju īslaicīgi gan par oficianti, gan par vietu ierādītāju koncertos (gadījuma darbiņi). Pirmo nopietno darbu atradu caur sludinājumu ss.lv. Savu tagadējo darbu atradu caur sludinājumu cv.lv. Pašlaik strādāju divos darbos. Otro darbu man piedāvāja, jo biju sevi pierādījusi..

Man diezgan daudz ir bijis, kad caur paziņām no zila gaisa bāc un uzkrīt uz galvas interesants piedāvājums. Ir gadījies arī atrast ar sludinajuma palīdzību, ir gadījies atrast arī vienkārši sūtot CV firmām, kas varētu mani gribēt.

Uz pirmā darba vakanci man norādīja sieviete, kura lasīja manu blogu, uz otrā - pasniedzēja. No tā arī radies man uzskats, ka (vismaz manā profesijā) nav nekā vērtīgāka ka vienmēr parādīt sevi no labākās puses.

Pirmais normālais darbs (izņemot vasarā mazas piepelnīšanās) man bija 21 gadu vecumā uzņēmuma administrācijā. Darbu atradu caur augstskolas pasniedzēju. Nostrādāju tur gadu - darbs nebija grūts, bija viegli apvienot ar studijām, bet pilnīgi bez izaugsmes iespējām + ne manā jomā. Pēc gada atradu citu darbu savā studiju jomā.

Manuprāt, vislabāk sākt ar kādu vieglu darbiņu jomā, kur Tu gribi strādāt. Palēnām iepazīsi uzņēmumu un sevi pierādot tiksi augstāk.

Mana pirmā oficiālā darba pieredze bija Rīgas Dārzu un parku kontekstā, tāda kā "darba" nometne. Pa dienu kopām parkus, pēcpusdienā atpūtāmies, dažreiz devāmies uz kādu pasākumu. Tad nāca pāris darbiņi caur sarunāšanu. Pērn pēc pusgada ilgas meklēšanas atradu darbu, kas patīk, atbilst manai iegūtajai izglītībai un kaulus nelauž. Katru dienu 3x skatījos populārākos "normālos" darba sludinājuma portālus. Konkrēto darbu atradu CV Online. Kopumā darba pieredze man ir jau 10 gadus (tagad ir 23).

Atceros, ka pēc 9.klases pabeigšanas darbu bija atrast ļoti grūti. Iestājos NVA jauniešu darba projektā, bet tā arī nesagaidīju nevienu piedāvājumu un drīz vien šis projekts "nobruka".

Biju strādājusi arī tādus darbus, ko vienkārši biju spiesta darīt (slimnīcā, piemēram) paralēli vidusskolai, lai kkā savilktu galus. Vismaz zinu, ko es nekad negribētu vairāk darīt un spēju novērtēt savu pašreizējo darbu.

Strādāju jaunajā darba vietā jau divas nedēļas par lietvedi, ļoti patīk - radošs, daudz arī brīvā laika. Atradu caur ss.lv
Pirmo darbu atradu caur NVA Jauniešu projektu, strādāju "Elvi" par pārdevēju vasaras brīvlaikā.

Pirmo darbu atradu tīri nejauši - vasarā pēc pirmā kursa (19 gados) Karjeras dienās uzzināju, ka tā iestāde uz vasaras laiku mēdz pieņemt studentus. Nosūtīju CV, uzaicināja uz pārrunām, darbu dabūju. Nostrādāju vasaru, piedāvāja uz pastāvīgu laiku, bet atteicos. Tad 2. un 3.kursā nestrādāju ģimenes apstākļu dēļ. Izgāju tikai 2 neapmaksātas prakses, pēdējā no tām man palīdzēj aiegūt arī abus pēdējos darbus. Pēc studiju beigšanas pēdējā brīdī pieteicos uz iepriekšējo, kuru arī dabūju, kaut gan ilūzijas neloloju, jo konkurenti bija daudz spēcīgāki - vis ar darba pieredzi, es vienīgā tāds zaļš gurķis bez pieredzes.
Pašreizējais darbs ir mana pēdējā prakses vieta, līdz ko viņiem parādījās vakance, mani uzaicināja strādāt pie viņiem.

pirmā oficiālā darba vieta bija- bārmene spēļu zāle. Tad medicīnā dažādos amatos, par skolotāju un tagad ir savs bizness.

Pirmajā darbā tiku caur pazīšanos;
Otrajā pēc sludinājuma;
Trešajā vnk aizgāju uz vietu, kur draudzene jau strādāja, jo viņiem vajadzēja darbiniekus;
Ceturto darbu atradu pēc sludinājuma;
Piekto arī pēc sludinājuma;
Sesto pēc sludinājuma;
Septītajā mani uzaicināja pēc rekomendācijām no ceturtā darba.

Pirmais darbs bija pilnībā nesaistīts ar manu profesiju, jo tajā strādāju vēl skolas laikos, pārējie saistīti. Jomu neteikšu :D

Ak, aizmirsu pašreizējo darbu (stilīgi :D). Tagad, kā smejos, strādāju par priekšnieci.

Daudziem varbūt liksies prasti un nedaudz apkaunojosi - bet mana pirma darba pieredze (ja neskaita sezonas darbu vasara) ir - pastnieks.... liekas prasti bet taja laika samera ok vareja nopelnit pie tam stundam ko stradaaju un liels plus bija tas ka pilniba netrauceti vareja savienot ar studijaam.. 6 dienas nedela bija no agra rita japastaiga 1,5h pa rajonu.. sava zinja to uztveru ka ritarosmi kamer visi vel gulj....

gāju praksē bez maksas, darīju visu ko lika un vēl vairāk, izrādīju iniciatīvu un nemaz nesapņoju, ka mani uzaicinās tur strādāt, jo teorētiski neatbildu prasībām- jo nebija iepriekšējas pieredzes.
Taču prakses pūliņi attaisnojās.

angry to happy
Tev veicaas.. Es studiju laika prakseeskuras neko nemaksaja kopsumma nostradaju biski vairak ka gadu .... ir ari atzinibas raksts par labu darbu prake un vienmer bija labas atzimes.... stuidiju pedeja kursa iesniedzu CV viena no prakses vietaam bet mani nepaneema jo redz jauniesi prieksnioecei likas tadi pa gaisu ...

kabans, tur nav pilnīgi nekā apkaunojoša. Turklāt, kā Tu saki - lieliska rītarosme katru rītu, kas motivē laicīgi piecelties un izstaigāties svaigā gaisā.

Manuprāt, vairāk apkaunojoši ir tas, ka jaunieši skolas un studiju gados bez pieredzes un izglītības tēmē uz augstām vietām, bet, ja netiek, tad turpina dzīvot uz vecāku rēķina jo viņi taču neies stāvēt aiz bāra letes, ja studē par ārstiem/ekonomistiem.