Man jau no paša rīta šodien ir baigais besis, garīgais sabojāts jo mans puisis šodien ir galīgi sliktā Omā.
Vakar nesatikāmies, jo viņam kaut kas tur sāpēja. Atlika visus darbus un aizbrauca uz mājām atpūsties. Vakara mazliet sarakstījāmies whatsupaa. Šodien no rīta gaidīju viņa zvanu , nesagaidīju. Nodomāju nu i nezvanīšu arī bet tad nodomāju a priekš kam man spītēties, viss buus veel sliktāk.
Zvanīju ,ilgi necēla. Vēlāk pacelj pasaka man ar humoru " cik jauki dzirdēt Tavu balsi" es Tev paarzvanishu pēc 2min. Pagāja 1h un zvana, es pacelju, viņš neko nerunā. Es viņam saku nu labi, tad man jāiet , a viņš saka nu nedusmojies tak. Atkal klusums un tad viņš saka nu labi tad pagaidām atā, piezvanīšu pēc 30min. Nodomāju nu i pofig bet nu iekšā viss vārījās. Nodomāju a moš mana vaina ka vinju nežēloju jo viņš tak man šodien arī teica ka viņam joprojām kaut kas tur sāpot. Zvanīju atkal -necelj. Tad kad pacēla pēc tam saka "es tad kad varēšu tad Tev pārzvanīšu un tad es prasiiju kas Tev šodien leecies. Viņš man atbildēja ka stress darbaa un lai izbeidzu zvanīt , ka pats atbraukšot vakarā pie manis.
Es saprotu ka nav šitā pirmā reize tāda bet nu man tas tā sāp. Viņa attieksme ir vnk sāpinoša. Liekas nu kā tā var izturēties pret savu meiteni? Nāk galvā visādas stulbības ka cits puisis savai meitenei maigi, mīli to pateiktu un ka viņš viņai būtu pirmajā vietā a manējām tikai darbs un vinjam pie kājas ka man garīgo sabojāja.
Es gribu zināt kādi ir jūsu puiši kuras ir kopā vairāk kā 4 gadus attiecībās. Kā vinji pret jums izturas pat tad ja vinjiem ir problēmas ?
Es jau sāku domāt to ka viņš nav tā vērts lai es tā ciestu no viņa aukstās attieksmes.
Citreiz liekas ka es vnk loti ātri visu aizmirstu un šitā viss iet uz riņķi .
886
