El Diablo, nē, autors laikam tikai vienu metodi izmēģinājis.
Pieņemu, ka nāves ilgumu un sagādātās sāpes varētu paredzēt:
1) tiešām aptaujājot tos, kas bijuši tuvu nāvei līdzīgu apstākļu rezultātā, tomēr izdzīvojuši (ne obligāti pašnāvnieki, gan jau, ka arī dažādos negadījumos cietušu cilvēku liecības par ko liecinba),
2) konsultējoties ar medicīnas speciālistiem, kas gan teorētiski labi saprot, kā kas uz ķermeni iedarbojas, gan arī tiem, kas ir bijuši liecinieki dažādām nāvēm.
Tajā pētījumā, pēc kura veidota tā pašnāvību statistika, savu profesionālo viedokli par tēmu izteikuši pataloganatomi.