Vai zināt kas ātri apprecējās?

Vienīgie ātrie apprecēšanās gadījumi, kurus zinu, bijuši saistīti ar fikso bērna uzrašanos..Ko es par to domāju- lielu un apaļu NEKO. Pilnīgi vienalga, kad kurš precās, tā ir viņu darīšana, ne mana.

Nu, man neloģisks tur cipars sanāk, bet es precīzu datumu, kad uzsākām attiecības nevaru pateikt.

Februārī satikāmies skolas salidojumā (pirms tam pat nerunājām, lai gan mācījāmies vienā skolā). Pēc mēneša laikam tikāmies uz tēju, vēl pēc pāris nedēļām bija tāda neveikla buča (skūpsts tas nebija). Es teicu, ka negribu steigties. Pēc tam tikai jūlijā bija skūpsts.
Un nākamā gada martā saņēmu bildinājumu.

Janvārī iepazināmies, nākamā gada februārī saprecējāmies.
Ar ex biju kopā 3 gadus, nevienu brīdi neizjutu vēlmi precēties, bet šeit... Nezinu, laikam jau tādas lietas kā "klikšķis," "īstais" eksistē! :)

Zinu divus gadījumus. Abi pāri diezgan ātri izšķīrās.
Zinu gadījumus, kad ātri apprecas tie, kuriem ir princips- sekss tikai pēc kāzām. Hmm, diez kāpēc tik ātri cenšas tajā laulības ostā iestūrēt? Nesaprotu!?

Bērnu vēl nav, bildināja pirms nedēļas, esam kopā 7 mēnešus, gribam apprecēties jau Septembrī! :)
Ir tā sajūta- jā, viņš ir īstais!

Iepriekš bija 5 gadu ilgas attiecības man... un nebija tas!

Zinu-mani vecāki. Pēc 6 mēnešiem jau bija precēti, no pirmās dienas kopā, iepazinās kāzās bērni nāca pēc tam, kopā 28 gadus.

Manam tētim tāpat ar sievu bija, joprojām kopā... pagājuši jau padsmit gadi! :)

Zinu , pēc 5 gadiem izšķīrās.
Nedomāju NEKO, man ir pilnīgi vienalga, lai dara kā grib.

Vai 5 gadi ir maz? Pēc mazāk kā 5, 5 vai vairāk kā 5 izšķiras arī tādi, kas apprecas pēc ilgstošas kopdzīves. T"a ka es nedomāju, ka mēraukla ir tas, cik ilgi pirms kāzām pāris ir bijis kopā.

Zinu pāri, nepilnu gadu pēc randiņu perioda apprecējās,līdz kāzām nedzīvoja kopā, laulības ilgums 5 gadi no, kuriem lielāko daļu atsevišķi dzīvoja nesaskaņu dēļ.

man tá bija, apprecéjámies gadu un 2 dienas péc tam, ká sákám tikties. nebiju stávoklí. viss ok.

Vai 5 gadi ir maz? Pēc mazāk kā 5, 5 vai vairāk kā 5 izšķiras arī tādi, kas apprecas pēc ilgstošas kopdzīves. T"a ka es nedomāju, ka mēraukla ir tas, cik ilgi pirms kāzām pāris ir bijis kopā.

Nesaskaņas viņiem bija pēdejos 2 -2.5 gadus. Kā normāla ģimene viņi dzīvoja apmēram 3 gadus, pārējais laiks bija tikai uz papīra, jo attiecības jau sen kā bija izirušas.

Mēs ar vīru bijām knapi mēnesi pazīstami, kad aizgājām uz dzimtsarakstu nodaļu pieteikumu iesniegt. :D
Bet, manas iniciatīvas dēļ, sarakstījāmies vēlāk - mūsu iepazīšanās gada dienā. Attiecībās esam jau 2,5 gadus. Bērns pieteicās kādu laiku pēc kāzām.
Dzīvojam, bēdu nezinam. Jāsaka, ka dažādu apstākļu dēļ viens par otra tarakāniem, skeletiem un citām dīvainībam esam labi informēti. Esam saderīgs pāris. Stabilāks kā daudzi pat pēc 10 gadu kopdzīves. Neuzskatu, ka pazīšanās ilgums nosaka to cik veiksmīga būs laulība. To nosaka, tas vai laulātie saprot, ko nozīmē laulības. Dažreiz skatos uz pāriem un domāju - viņiem tacu vienkārši liekas "tik kruti" apprecēties... Nu, tad tur nekas veiksmīgs nevar sanākt.

priekškām jums tas jāzina? :D

Bez nesaskaņām neiztiek neviens pāris. Ja negribēja risināt, tad jau tas ir kaut kas cits.

Es arii esmu viena no taam ,kura aatri apreceejaas(abaas lauliibaas).Ar otro viiru jau vispaar...16 dienas bijaam tikusies.Peec daudziem gadiem kopaa varu teikt-paziistu vinu beidzot loti labi:D

Ko lai saka. Ja cilvēki pazīst viens otru tik maz (piemēram, mēnesi vai dažus), ka pat nav ne reizi sastrīdējušies, tad sasteigtas laulības ir kā mešanās aizā ar cerību, ka nenositīsies. Vai arī braukšana pie stūres auto reibumā.

daudzi pieļauj to kļūdu, ka apprecas, kad attiecības sāk šķobīties, piemēram, pēc vairāku gadu kopā būšanas. Cerībā, ka tas uzlabos attiecības, kas tomēr nenotiek, jo laulība nav nekāds glābšanas riņķis.

mani vecaki apprecējās pēc 7 mēnešiem, nu jau 27 gadi kā kopā :

Nerea
Tas ir atkarīgs no cilvēku raksturiem un morālā brieduma. Citiem nevajadzētu precēties arī sasniedzot 50 gadu vecumu, jo viņiem nav nekādas izpratnes par to uz kā balstīt saskaņu ģimenē, nav izratnes par to kā veidot kopdzīvi, nav izpratnes par to, kas tas tāds vispār ir. Bet ir cilvēki, kuri spēj viens otru atrast un ir tik vienoti, ka nav nepieciešamības īpaši gaidīt.
Tāpat, es domāju - daudzi pāri neaprecas tieši šī iemesla dēļ. Jau piecus, desmit gadus esam kopā - bērni, pajumte, skapis viss kopīgs, kādas tur vairs kāzas - tas jau tikai papīrs...
Es vēlos teikt, laulības pamatā ir spēja veiksmīgi veidot savstarpējās attiecības tās tādas uzturot ilgtermiņā. Pāris var nodzīvot kopā piecus gadus - aprecēties un pēc gada šķirties dalot mantu. Jo tik pat labi sākuši viens otru ignorēt sadzīviski un emocionāli. Sak, esam precejušies - kur tad liksies... Vai sieva apmet kažoku uz otru pusi un kļūst par raganu, bet vīrs par klaidoni. Ja tās attiecības piecus gadus ir labas, tas nav nedz rādītājs, nedz garants - tā ir tāda pati braukšana reibumā kā pirmaja pazīšanās mēnesī.

Bet ir cilvēki, kuri spēj viens otru atrast un ir tik vienoti, ka nav nepieciešamības īpaši gaidīt.
*ir tik vienoti savā nostājā un uzskatos