Vai juus var ietekmeet cita teiktais, runaajot par apgeerbu?

Es vairāk nevis ieklausos kāda viedoklī, bet smeļos idejas no kādām sarunām/diskusijām. Var teikt, ka arī tā ir sava veida ietekmēšana. Kas attiecas uz to, ka man kāds pasaka, ka es slikti izskatos vai attiecīgs apģērbs man nepiestāv, tas gan mani īpaši neuztrauc.

+

Puiši nekad neko sliktu nav teikuši par apģērbu. Kad biju jaunāka, klausījos draudzenēs, bet vairs nē, jo tas viedoklis parasti nav objektīvs. Mammā neklausos, mums gaumes ļoti atšķiras. Ņemu vērā, šķiet, tikai māsu, bet arī ne vienmēr. Ģērbjos sevis dēļ, nevis kādam citam.

Es gan uzskatu,ka jāģērbjas tā, kā TU jūties labi, komfortabli un pašpārliecināti - ja džeks tevi mīl un ciena, tu viņam patiksi tieši tāda un ne savādāka :) Katrā ziņā, es puiša gaumei pielāgoties netaisītos, varbūt tikai ar dažiem izņēmumiem.

Kas attiecas uz ģērbšanos... Nesen pacēlās šī diskusija starp kursabiedrenēm.

Tas, kas patika man, nepatika viņām un tad nu šīs centās mani pārliecināt par savējo.

Labi, iespējams, ka citu ieteiktais ne vienmēr ir tas sliktākais, bet vai ir vērts klausīties viņos un pielāgot sevi/ģērbties pēc viņu saprašanas, tomēr tajā pašā laikā pašai justies nekomfortabli savā ādā, jo dari to, ko grib redzēt viņi, nevis tu pati?

Es uzskatu, ka nē.

Ā, un tā kā mamma bija tā, kas savā ziņā "sagrāva" manu stila izjūtu bērnībā, viņas viedoklī cenšos neklausīties.

Mani draugs izaudzināja no pārāk īsu svārku nēsāšanas. Nebija jau tā, ka dibens krita laukā, bet tomēr svārki nedaudz virs celīša bija sveša lieta. Domāju, ka tā tikai omes staigā. :D
Tomēr tagad domas mainījušās, drusku garāki svārki, un tas uzreiz sniedz par cilvēku citu priekšstatu. Tie paši bodycon svārki - meitene ar pavisam īsiem un meitene ar nedaudz garākiem (uz zīmuļsvārku pusi). Otrā, gribi vai negribi, atstāj sevis cienošāka cilvēka iespaidu. Un tāpat saprotu, ka draugam nebija forši apzināties, ka garāmgājēji var truli siekaloties, skatoties uz viņa meiteni, un ka viņa tādējādi sniedz citiem nepareizu "messidžu". Tas būtu tāpat, ja mans draugs ietu pa ielu un visām prasītu nummuriņu. Nu, var teikt, bija lieli strīdi un apsūdzības, ka viņš grib lauzt manu ego, līdz brīdim, kad sapratu, ka viņam ir taisnība.
Un pēdējā laikā esmu gājusi ieprikties vienīgi ar viņu kopā, un viss pārējais stils arī lēnām mainās - kļūstu par mazo "a la francūzieti". Viņam un man patīk, bet pirms tam vēl īsti nebiju sevi tajā ieraudzījusi.
Tā kā, jā, noteikti - nekad to nebūtu domājusi, bet šobrīd pie mana ģērbšanās stila draugam ir bijusi liela teikšana.

Manhattaniite-es lasu ,ka daudzaam mammas ir bijusas taas,kuras nesaprot to "izveeleto stilu" ,tad man jaasaka , mana mamma ir veel tagad labs paraugs tam,kaa sievietei sevi jaasatur kopaa pat tad,kad ir jau "zoliids vecums".Vinas kritikaa ieklausos vienmeer.Piekriitu arii tam ,ka ir taadi cilveeki,kuri izskatiisies labi vienmeer-arii lasot kartupelus vagaa...Man peedeejaa laikaa iznaak uz darbu aiziet loti reti un saprotu,ka noteikti arii maajaas buutu jaamaina tas aareejais izskats-tas ir tik gruuti,jo ir taas saucamaas "eertaas drebes",kuras negribaas vilkt nost...:D ,un tik diivaini,ka pat tad,ja kas jau apnicis skapii staavot ,gruuti uzvilkt pa maaju,jo luuk ir tas ekskluziivais materiaals...:DKaut kas traks-vieglaak atdot kaadam citam,nekaa vilkt pasai....!

Emanuelle, pēc teiktā spriežot, tev ir forša mamma :)
Manējā ir tāda, kurai pašai gaume ir okay un sevi saģērbt māk lieliski, tomēr viņas problēma ir tajā, ka ne vien nespēj pieņemt citus uzskatus ģērbšanās ziņā (piemēram, manējos), bet arī pateiks jebko, kaut vai "līdz kaulam" aizskars, lai tikai es nevilktu to, kas viņai nesimpatizē (un vēl jāpiebilst, ka man nav nekāds crazy stiliņš).

Gaume man ir laba un vīrietim patīk, kā es ģērbjos. Visu šo gadu laikā viņš ne reizi man nav norādījis, ka "šito labāk nevelc".

Vispār, ja tā padomā, es neatceros, kad kāds būtu teicis kaut ko sliktu par manu apģērbu. Reiz tikai draudzene pasmīkņāja par manu jaciņu ar sunīšiem, bet nu tas bija kaut kāds vājprāta pirkums, kuru beigās es pati nesapratu :D

man tomēr ir tas uzskatiņš, ka vīram tomēr jāizpatīk.. tomēr viņš ar tevi visur iet kopā un tā, ja nu kaunas ?
ja puisis pasaka, ka man nepiestāv vai viņam nepatīk, es pārģērbjos :)

Ja es pati jūtos labi apģērbā, kas man mugurā un esmu tad par sevi pārliecināta, tad mani nevar ietekmēt citu viedoklis. +

vienīgi tagad domāju, ka humpalu veikalos vairs neiepirkšos. Tas gan ietekmē šo to.

Apģērba izvēlē neņemu vērā citu viedokli, jo jāstaigā tādās drēbēs jau būs man, ne citiem. Palaimējies, ka ar mammu vienmēr bijusi vienāda gaume, jo mamma savā vecumā joprojām ģērbjas tik jauneklīgi un trakulīgi, turpināda ieturēt 80to gadu pankcīgo stiliņu, ka reizēm skatos ar baltu skaudību, cerot, ka arī es viņas vecumā spēšu saglabāt savu "es", nepārtopot par sievieti lietišķā kostīmā. Protams, drauga viedoklis ir svarīgs, taču nav tā, ka viņam nepatiktu kaut kas, kas ir manā drēbju skapī. Zinu par dažiem apģērba gabaliem, kuri viņam patīk jo īpaši, tos tad arī cenšos uzvilkt biežāk. Citu cilvēku viedoklis nav svarīgs, jo apģērbu, ko valkāju, izvēlos pati pēc savas gaumes un liekas, ka apkārtējie jau ir pieraduši pie tā, ka kosīmos vai klasiskā stila drēbēs mani nesanāks ieraudzīt. :)

man arī patika 80to gadu stils vēl 90to. Pārsvarā nemēģinu sekot modei, tik drusku no kāda nošpikoju.

Manam puisim gan patīk kā es ģērbjos, un ir iebildis tikai pāris reizes ( pārāk īsi svārki utt.)
Ja cilvēks Tevi mīl tad viņš no Tevis nekaunēsies, lai arī, kas tev būtu mugurā.
Taču es tāpat vienmēr izpatikšu savam puisim, jo es jūtos ērti, ja viņam patīk.

Mans viirs izveelaas man apgjeerbu. Vieniigie noteikumi, ko esmu vinjam uzstaadiijusi, lai apgjeerbs buutu eerts, nekaadi papeezji vai svaarki un nekas rozaa. Es pati varu mieriigi staigaat pidzammaa pa ielu, man ir vienalga. Viiram patiik redzeet mani nedaudz sapuceetaaku, taapeec lai arii pats nopuulaas, jo ne jau man to vajag, bet vinjam.

Es, ja godīgi, apģērbu jautājumā savā vīrietī neklausos, jo viņš runā pilnīgas muļķības. Un, kad paklausos, kas viņam patktu, tad vienīgais gribas teikt, lai velk pats, ja tā patīk! Šajā jautājumā ieklausos vairāk māsā, draudzenēs.

Es pati varu mieriigi staigaat pidzammaa pa ielu, man ir vienalga. Viiram patiik redzeet mani nedaudz sapuceetaaku, taapeec lai arii pats nopuulaas, jo ne jau man to vajag, bet vinjam

.
Ah, šo attieksmi var tikai apskaust :D Tad jau droši vien arī dzīvo kaut kur ārzemēs?

Es, ja godīgi, apģērbu jautājumā savā vīrietī neklausos, jo viņš runā pilnīgas muļķības.

Anastija, uz kādu stilu tad viņš Tev mērķē, ka jums tā nesaskan? Pārāk lētu, pārāk raibu, pārāk daudz papēžu un mini vai kā? :)

* Anastasija

Lasu Kristas ierakstu un juutu, ka tas geersanaas stils laikam muusu pusee ir liidziigs-vairaak cilveeki centreejas uz to,kas ir eerts , tad domaa par to ,vai buus stiliigi.
Es sodien aizgaaju uz darbu un staastiju muusu direktorei par Latviju-modes tendenceem uttVinai sodien muguraa bija kleita un augstpapeezu kurpes ,un es izteicu komplimentu,cik tomeer smuki izskataas.Vina atkal smeejaas,ka "atdotu visu" dienas beigaas,lai vareetu uzvilkt parastas auduma kurpiites-liidziigas teniseniiteem(taadas arii te ir loti populaaras)lai tikai kaajas justos labi...
Manam viiram arii laikam vairaak patiik smukas augstpapeezu kurpes-vins loti biezi uzsver,ka loti seksiigi izskataas,bet loti labi arii saprot,ka manas kaajas man ir loti veertiigas ,un taapeec pacietiigi sadziivo ar manaam teniseniiteem,vai parastaam zandaleem!
Mums abiem laikam loti tuvs ir GAP,J.CREW stils-taads pavisam ikdienisks ,bet loti eerts dziivosani muusu pusee.