Mani draugs izaudzināja no pārāk īsu svārku nēsāšanas. Nebija jau tā, ka dibens krita laukā, bet tomēr svārki nedaudz virs celīša bija sveša lieta. Domāju, ka tā tikai omes staigā. :D
Tomēr tagad domas mainījušās, drusku garāki svārki, un tas uzreiz sniedz par cilvēku citu priekšstatu. Tie paši bodycon svārki - meitene ar pavisam īsiem un meitene ar nedaudz garākiem (uz zīmuļsvārku pusi). Otrā, gribi vai negribi, atstāj sevis cienošāka cilvēka iespaidu. Un tāpat saprotu, ka draugam nebija forši apzināties, ka garāmgājēji var truli siekaloties, skatoties uz viņa meiteni, un ka viņa tādējādi sniedz citiem nepareizu "messidžu". Tas būtu tāpat, ja mans draugs ietu pa ielu un visām prasītu nummuriņu. Nu, var teikt, bija lieli strīdi un apsūdzības, ka viņš grib lauzt manu ego, līdz brīdim, kad sapratu, ka viņam ir taisnība.
Un pēdējā laikā esmu gājusi ieprikties vienīgi ar viņu kopā, un viss pārējais stils arī lēnām mainās - kļūstu par mazo "a la francūzieti". Viņam un man patīk, bet pirms tam vēl īsti nebiju sevi tajā ieraudzījusi.
Tā kā, jā, noteikti - nekad to nebūtu domājusi, bet šobrīd pie mana ģērbšanās stila draugam ir bijusi liela teikšana.