@ Katherine Pierce,
attiecību jomā neklausi nevienu, tikai pašas sajūtas/sirdi, ieklausies sevī un atbilde būs skaidra.
Nav tādu situāciju, kur viss ir paredzams un ieliekams vienādos rāmjos, cilvēki ir tik dažādi.
Nu par tiem knifiņiem - ķer acu skatienu, vēro, kā viņš uzvedas, ilgāks satikšanās apskāviens, tuvāka distance, pieskārieni, kaut kāda izspēlēta situācija, kur viņam jāizpalīdz, atvadu buča uz vaiga un tas mirklis, kad acis satiekas.
Manējais mani neizlaida no acīm, ieraugot nepārstāja smaidīt, un tās acis, pie katras izdevības centās pieskarties, pieturēt, palīdzēt, apskaut, rūpējas, apjautājās, satraucās, kad man kaut kas ne tā, vienmēr bija gatavs aizstāvēt/izlabot/samīļot - sajutos, kā aiz mūra :) Būtībā - to šarmu var just gaisā kā vibrē un tas ir abpusēji. Tāda kā gaisma viens otram.
Protams, ka pieredzes trūkums jauniem dara savu un, ja vēl - puisim jāsper pirmais solis, un, ja viņš ir kautrīgs un bez pieredzes, tad iedrošināt puisi vajag, bet tā, lai viņam ir izvēle turpināt, vai nē. (izmanto ķermeņa valodu)