Tas ir muļķīgi, ko Jūs pašlaik dariet. Un tiešām tas ir beigu sākums, ja nemainīsies attieksmi un neizrunāsiet problēmas.
Pirms kāda laika es nonācu pie secinājumu, ka es nemāku vairs ilgstoši dusmoties uz draugu. Ja agrāk kaut vai pāris stundas varēju izturēt, tad tagad vairs tā nav. Labi, ja pāris minūtes spēj un tad vai nu sāku smieties (ja bijis muļķīgs strīds) vai arī izrunājos (ja bijis nopietns strīds).
Pirms kāda laika es nonācu pie secinājumu, ka es nemāku vairs ilgstoši dusmoties uz draugu. Ja agrāk kaut vai pāris stundas varēju izturēt, tad tagad vairs tā nav. Labi, ja pāris minūtes spēj un tad vai nu sāku smieties (ja bijis muļķīgs strīds) vai arī izrunājos (ja bijis nopietns strīds).
misshine, es to apzinos un pati pieminēju. Bet atkarību tas nemaina.
Endy*, piekrītu, ka ir jāizrunā viss, problēma acīmredzot ir tajā, ka mēs esam pārāk atšķirīgi. Es strīdā ātri aizsvilstos, saku visu, kas man nepatīk, un mēdzu to darīt diezgan dzēlīgi, savukārt viņš problēmas tā neizrunā, viņš domā, ka vienkārši vajag visu aizmirst un dzīvot tālāk, bet es to nespēju, jo sāp un mēs to kārtīgi neizrunājam...
Bēēēt - ja jau esat tik atšķirīgi, tad kur ir nākotne tādām attiecībām?
Dusmas par to, ka viņš ignorē problēmas un nesaprot, ka mani tas sāpina.
varbūt viņš vienkārši jau ir pārguris no tavas apvainošanās? pēc tā, ka raksti, ka esi "galvenā aizvainotā", spriežu, ka tas nenotiek nemaz tik reti.
Es strīdā ātri aizsvilstos, saku visu, kas man nepatīk, un mēdzu to darīt diezgan dzēlīgi,Lasot kā raksti es nebrūnos ka pusis noguris. Grib kādau adekvātāku meitenei, tadu bez skandāliem un rupjībām.
2126
