Tā lielā mērā ir audzināšana un lietas, ko viņas samāca savām meitām. Kas būtībā ir vecs modelis un mūsdienās, lai arī it kā strādā, vairs nebūt nav vienīgais un nekur nav teikts, ka pareizākais.
Tā kunkstēšana par "Mums ir mēnešreizes un mums jādzemdē" ir vistizlākā atruna, ko vien var iedomāties. Tāda cimperlīga princese, kas nemitīgi cenšas kaut ko izkunkstēt, tam vīrietim pati ir kā mēnešreize. Ne visām arī ir būtiski sevi atražot līdz zināmam vecumam vai arī vispār. Tad kad ir stāvoklī, vai arī ņemas pa mājām ar mazu sīci bez laika sev, hobijiem un darba, jā, tad var un vajag izmaksāt, bet pārējā laikā? No vienas puses sievietes runā par savu lielo spēku un visvarēšanu, tai pat laikā vīrieša klātbūtnē iztaisās par nevarīgām mamzelēm, kas vajadzības gadījumā galdu pār ofisu nevar pārstumt un nu 3 dienas gaidīs, kad atnāk vienīgais vīrietis uzņēmumā, kas to izdarītu.
Vēl viens iemesls šai vēlmei apzināti meklēt vīrieti-banku ir iespēja pazīmēties draudzenēm "ai nu jā, es jau varu atļauties caurām dienām sēdēt kājām gaisā un lakot nagus, jo mans vīrietis pelna tik un tik. Bet man jau majās garlaicīgi, tāpēc eju zīda apgleznošanas kursos..." Blah blah blah.