Šobrīd valda tāds dīvains kults, kurā tiek uzskatīts - esmu sieviete, tāpēc man nav jāstrādā, vīrietim mana vietā ir viss jādara, par visu jāmaksā, ēst es netaisīšu, māju netīrīšu, jo es taču esmu sieviete un ja kāds man kaut ko lūdz darīt vai ja lūdz tamponus pa savu naudu nopirkt, viņš ir kretīns. Vīrietim esot pienākums maksāt, pienākums visu darīt, jo viņš ir vīrietis...tikai kāpēc princeses aizmirst, ka viņu pienākums tādā gadījumā ir katru dienu ēst taisīt un māju tīrīt, jo viņas ir sievietes.
Man tas nav saprotams.
Es justos nevērtīga un parazītiska, ja dienām gulētu mājās, bolītu acis un gaidītu, lai mans vīrietis visu man pērk un manā vietā visu dara.
Es jūtos ļoti labi, kad man izdodas sasniegt jaunu pakāpienu karjerā vai manis pašas centība un darbs palīdz sasniegt kādu mērķi, jo man ģimenē vienmēr ir mācīts, ka jātiecas uz saviem mērķiem, jādomā, jāstrādā, nevis jāgaida, kad kāds cits visu priekšā noliks vai par visu samaksās. Man ceļ pašvērtību tas, ko es pati sasniedzu nevis ko man kāds nopērk vai iedod par to, ka paplivinu skropstas.