Pilnā narkoze

man pirms narkozes iedeva tabletīti (''vieglās narkotikas'' esot), no kuras uznāca patīkams reibonis- tā, ka likās, ka viss vienalga :D
Man špricēja mugurkaulā- nosēdināja uz gultas, no priekšpuses turēja māsiņa, lai nespirinos, no aizmugures anesteziologs špricēja...ar pirmo reizi netrāpija, jo es spirinājos :D
Pec tam apgūlos gultā, ārsts teica, lai skaitu no 10 uz leju...tas laikam bija domāts, ka jāskaita skaļi, bet es pie sevis :D tiku līdz 10..9..8 un vairs neko neatceros :D

Pamodos jau palātā, vel gulēju, bet māsiņa mani modināja...nebija nekādu nepatīkamu sajūtu, tikai miegainība. Bija jāpavada diennakts slimnīcā...Man bija aizmugurējo krustenisko saisu operācija, pirms 4 vai 5 gadiem...

Uff, es dzīves laikā 10 reizes esmu midzināta ciet. :D Pēdējoreiz pavisam nesen. Nezinu, cik ilga bija operācija, bet katrā ziņā vairāk par vienu, mazāk par 2 stundām. Pēc sajūtām - nav nekas nepatīkams. (Ja neskaita apziņu, ka tas drusku kaitīgi veselībai).
Sākumā iedod kādas citas zāles, no kurām mazliet sareibst galva. Kad deva narkozi, nemaz neatceros, vienkārši pamodos jau palātā.

Man ir bijušas 4 vai 5 reizes. Īsti neatceros vairs. Visu laiku pirms tam bija nenormāla panika, lai gan nav par ko panikot. Uzliek masku, ieelpo un daži mirkļi un aizmiedz. Nav narkozes miegā ne sapņi, ne izjūtas. Liekas, ka pagājis tikai mirklis, un tevi jau modina.

Jutu kā atslēdzos, pēc tam pamodos spirgta, žirgta un izgulējusies, mani bija mēģinājuši modināt, bet es gulējusi kā sista. Vienīgā pretīgā sajūta - jutu sākumā kā no sistēmas rokā kaut kas auksts ietek, nedaudz roka iekšpusē tā kā tirpa, bet tā - viss ok.

Operācija aiz muguras. Narkoze bija sīkums, laida kaut ko vēnā un kad operācijas zālē nāca ķirurgs uzlika masku. Pāris ieelpas,viss sagriezās un atslēdzos. Pamodos uzreiz pēc operācijas, turpat zālē , lika pārvelties uz riteņgultu un aizveda uz palātu. Trakākais sākās pēc tam. Sāpes tādas, ka grūti ievilkt elpu, pakustēties nevarēju, likās ka zāles ko špricē pret sāpēm ir pliks ūdens. Patreiz mazliet vieglāk, bet sāp vienalga stipri :(

Kika, kas Tev bija par operāciju? Grūti ievilkt elpu parasti ir pēc laproskopijas operācijām. Šim esmu gājusi cauri zinu - cik tas ir nepatīkami.
Tev viss būs labi, veseļojies! :)

Man arii auksti bija peec narkozes. Bija gan dekjis, gan sildoshaa lampa, bet taapat salu nost.

Jā, man bija laproskopija, ņēma laukā žultspūsli (ar akmeni iekšā). Paldies par novēlējumiem :-)

aizmigšana bija ok, likas , ka ļoti nāk miegs un mierīgi aizmigu, pamošanās bija murgs, tiklīdz atvēru acis tā sāku vemts, vēmu 8 h , ik pa pāris minūtēm, likās , ka sāp katrs ķermeņa cm, paiet nevarēju, pakustēties arī bija grūti, likās ka mani ir notriecis autobus, galva vsp nestrādāja, pēc 3 dienām sāku attiet.
Pēc tam "atklājās", ka es slikti panesu narkozi, un man bija jālieto cita veida medikamenti :(

bet es vispār slikti panesu jebkāda veida zāles.

Man patika tās sajūtas. :D Iemiegot bija ļoti jautri un (izrādījās), ka pilnā (bet skaistā, tā, ka uzgaidāmajā telpā esot applaudējuši) balsī esot dziedājusi uz operācijas galda. Atceros, kā novēroju dakterus, kamēr acis vērās ciet. Un kā cīnijos, jo gribēju redzēt, kā viss notiks. :D
Pamodos nezinu cikos, bet jau palātā. Slēdzos ārā daudz, nespēju noturēties nomodā. Narkoze bija diezgan ilga. Paredzētas bija max 45min, realitātē pāri 2h laikam bija.
Mošanās process man bija mulsinošs, jo, lai gan sāpes vēl nejutu, modos no tā, ka raudāju. Un kā pamodos, tā kāds skrēja pie manis, a kā pa durvīm nāk iekšā, tā es atkal atlūztu, grūts tas process man bija. Centās man visu ko vēl dot, lai ātrāk, vieglāk pamostos, bet ne pa kam. Pa ceļam uzmājām arī tikai max 25% ceļa atceros.

Man bija decembrī neliela operācija. Narkozi laida vēnā. Kādas minūtes 2as pēc tam izslēdzos. Pēc tam biju šokā no tā, cik ātri tas notiek, biju gaidījusi reiboņus vai ko tādu. Pamodos no tā, ka mani pārveļ no riteņgultas uz parasto gultu palātā. Neilgi pēc tam sajutu sāpes, dziļā miegā vairs neaizmigu. Pēc kādām pāris stundām pati izrakstījos, mājās braucot iebraucu veikalā, viss šķita ok, bet, nonākot mājās, sapratu, ka tas paņēmis visus manus spēkus un visu atlikušo vakaru nogulēju.