veltu sevi tev?vai veltu sevi sev?

Es šaubos, ka zelta vidusceļš ir

Ne sevišķi gudra,bez izglītības un laba darba draudzene,kas dzīvo mājās un taisa ēst

Nevajag pārspīlēt! Konkrēti tavam bijušajam puisim, acīmredzot, likās, ka viņš nav pietiekoši augstu tava prioritāšu sarakstā. Viņam tas nebija pieņemami.

Arī sieviete ar saviem draugiem, savu hobiju, darbaholismu, pie velna, pat individualiem ceļojumiem, VAR likt vīrietim justies svarīgam un vajadzīgam. Vai nu tev gadījās kāds, kam ir svarīgi būt par pasaules nabu, vai arī tu pārāk uzsvēri savu "es" un drusku par maz piedomāji pie "mēs". Vai visdrīzāk, tev un viņam vienkārši atšķīrās viedoklis par to, kur tas vidusceļš atrodas.

Nekas, atradīsi piemērotāku kadru :)

Es, personīgi, primāri rūpējos par sevi, jo tā es pati jūtos labāk un arī zinu, ka mans draugs nav ieinteresēts sievietēs, kuras vīrieti noliek par pasaules centru un pazaudē visas citas intereses, pilnveidošanās utt. Ja man izdotos izveidot lielisku karjeru, tad viņš tikai priecātos, tāpat kā es priecājos par viņa panākumiem.
Es rūpējos arī par viņu un mūsu attiecībām, bet es attiecībās nepazaudēju sevi. Nav tā, ka - kā attiecības, tā viss, veltu sevi tikai tām un vīrietim, visu citu pazaudējot vai nostumjot malā.
Taču, galvenais, lai abiem cilvēkiem, kuri ir pārī, saskanētu redzējums par to, kā viņi vēlas dzīvot un kāds attiecību modelis ir pieņemams.

Armands - Viņš zināja,ka es dodos ceļojumā.Tas bija izplānots pirms mēs sākām tikties.Tikai viņam nelikās svarīgi ne pavadīt mani,ne sagaidīt.
57days - Viņš diez ko bieži mani arī necentās uzmeklēt.Tā nu es dzīvojos,mēs ik pa laikam satikāmies,līdz pēkšņi viņam nebija vispār laika (reāli bija,bet viņš to izvēlējās ziedot citām lietām).Man bija sajūta,ka esmu piektā viņa prioritāšu sarakst;a,centos to nepārdzīvot,dot viņam telpu un laiku.Tā nu es paliku piektā un tas tomēr nebija tas,ko es būtu vēlējusies. :)
Man vispār šķiet,ka nav neviena,kurš spētu sadzīvot ar manu dzīves modeli un vel būt tajā. :D Man vajag pietiekami pašpārliecinātu vīrieti ar pietiekami lielu interesi manā personā. :D Laikam ne šobrīd,jo šobrīd man pietiek darīšanu. :D

Man vajag ... vīrieti ar pietiekami lielu interesi manā personā.

Nu, bez pietiekami lielas interes točna attiecības nesanāks :) Pēc tava paskaidrojuma laikam sanāk, ka ne jau "veltu sevi/veltu sev" bija problēma, bet gan tas, ka jūs abi izrādījāt pārāk maz iniciatīvas.

Tātad nebija lemts :)

man liekas, cik pāru, tik viedokļu un modeļu, bet, cik nu man nācies dzirdēt, tad vīrietis augstāk vērtē sievietes, kas, pirmkārt, ir gana daudzpusīgas un pašpietiekamas, nevis mājās sēdētājas (kaut gan, protams, ir mierīgie pāri, kam mājas idille ir vissvarīgākā) un mājas-darbs-mājas režīma piekritējas. man tomēr tuvāks ir tāds savstarpējās neatkarības modelis, kad es daļēji varu darīt un nodoties savām lietam, neaizmirstot arī par otru pusīti.

tavā gadījumā domāju, ka puisis vienkārši nespēja samierināties, ka tu atrodies augstākā plauktiņā.

cik nu man nācies dzirdēt, tad vīrietis augstāk vērtē sievietes, kas, pirmkārt, ir gana daudzpusīgas un pašpietiekamas, nevis mājās sēdētājas

Pieauju, ka tā ir. Apzināti ņeviens ģimenes būšanā neskrien. Varbūt ar kādu pašpietiekamu un mērķtiecīgu dāmu, kas mūždiem uz kāda kontrasepcijas kursa, attiecības dibināt forši un ērti. Un sabiedrībā, kur prstitūta pelna vairāk kā būvinženieris, vērtēšanas kritērīji var būt nedaudz sašķiebušies.

Manam ex puisim patika, ja es mācījos un darīju pēc iespējas vairāk, lai es būtu izglītotāka, jo pašam izglītība, tā teikt, bija nekāda, saprotot, ka tas ir ļoti svarīgi. Bet tajā pašā laikā es sapratu, ka esmu pārāk gudra priekš viņa, jo viņš bieži teica, ka kaitinot, ka es gudri runāju. Tiešā nozīmē gudri. Tādēļ iekšēji degradējos.
Ar tagadējo puisi ir līdzīgi, tikai viņam ir izglītība un esot ar viņu tiecos pēc vairāk zināšanām, viņš arī mudina mani to darīt, jo vēlas, lai mana nākotne būtu tāda, kāda es to vēlos.
Vakar viņš man pateica, ka viņš nemaz nevar iedomāties, kādā darbā atļautu man strādāt, jo nevēlas, lai esmu uzņēmumā pašā apakšā vai daru kādu melno darbu, esmu kasiere utml.
Manuprāt, ir svarīgi rēķināties ar otru pusīti, bet vienmēr vajag būt rezerves variantam, lai nebūtu jākrīt panikā, ja tomēr nesanāk kā ir gribēts un plānots. Kad pāris ir laulībā, tad jau ir savādāk. Pie pirmā strīda neteiks- viss, vāc savas mantas un lasies laukā.

Visas manas attiecības ir izbojājis laika trūkums,neviļus sāku aizdomāties vai vispār šajā skrejošajā laikmetā var izveidot kvalitatīvas ttiecības,ja otram nav laika.

Vakar viņš man pateica, ka viņš nemaz nevar iedomāties, kādā darbā atļautu man strādāt

Ja man būtu jāgaida atļauju no sava vīrieša, tad viņš vairs nebūtu mans vīrietis. Es attiecībās veltu sevi tev, bet paturu sevi sev kā individualitāti. Lēmumus pieņemam kopā diskusiju veidā. Nepastāv atļauju/aizliedzu princips. Kaķi un sievietes vienmēr darīs to, ko gribēs. Vīriešiem un suņiem vajadzētu nomierināties un pierast pie šīs domas.

Kaķi un sievietes vienmēr darīs to, ko gribēs. Vīriešiem un suņiem vajadzētu nomierināties un pierast pie šīs domas.

Man arī liekas nepieņemami,ka es Tev kaut ko atļauju,aizliedzu.

Vakar viņš man pateica, ka viņš nemaz nevar iedomāties, kādā darbā atļautu man strādāt, jo nevēlas, lai esmu uzņēmumā pašā apakšā vai daru kādu melno darbu, esmu kasiere utml.

Izklausās, diezgan nelabi... pat, ja no vīrieša puses labi domāts. Pati neticētu, ja nebūtu reālu piemēru redzējusi dzīvē, kur turīgs vīrietis savai sievai neatļāva pusslodzes darbu par frizieri strādāt. Viņa nevēlējās neko ne vadīt, ne kādus skaistumkopšanas salonus, lai viņai dāvina - tikai strādāt, bet vīra argumenti "dzelžaini"- "mana sieva tik prastu darbu nestrādās" un "kā skatīsies pārējie draugi, kuru sievas neviena nestrādā". Brrr... Attiecībās jāatļauj otram cilvēkam elpot, tu neiegādājies rotaļlietu, kuru vari tikai pēc savas gribas pārvietot savā interjerā, kā vien vēlies. Un vienpersoniski norādīt otram viņa lomu ģimenē - njā...