Es pati tavā situācijā varbūt arī ņemtu un noriskētu, bet tas atkarībā no tā, kādas iespējas man būtu LV atrast darbu ar tādu pašu vai lielāku atalgojumu tavā jomā, ja nu gadījumā ārzemēs viss nesanāk tā kā gribētos. Kā tev ar valodas zināšanām?
Vēl kas... ņem vērā, ka seit ir tava ģimene un draugi, bet ārzemēs būs saziņa tikai caur skaipu vai telefonu, kas var izraisīt vientulības un nepiederības sajūtu. OK, draugus atradīsi, bet ģimeni nevar aizstāt nekas. Ja esi cilvēks, kuram mājas var būt jebkur, tad šī problēma atkrīt.
Runājot par sēņu lasītājiem ārzemēs - ja tāds bijis arī Latvijā, tad kāpēc gan strādājot savā mazajā lauciņā, nenopelnīt vairāk, bet ja savā valstī esi tomēr bijis kas vairāk, piemēram skolotāja un strādā gadiem ilgi fabrikā un nevari iemācīties valodu, tad vai nu kaut kas nav kārtībā ar pašapziņu, vai tomēr parāda to, ka Latvijā ar izglītības sistēmu tomēr viss nav kārtībā. Kāpēc Zviedrijā cilvēki var brīvi sarunāties angliski, bet latvijā ganndrīz 10 gadus mācoties šo valodu, cilvēki to to mēr apgūst samērā zemā līmenī? Nerunāju par cilvēkiem gados, kuri savu augstāko izglītību apguvuši sen, sen padomju laikos, bet pat tad, ja esi gados, ja labi gribi, tomēr vari apgūt to valodu.