Cik ilgi gaidīt bildinājumu?

Trīne, mīļš paldies, es ar tāpat domāju, ka kādu dienu pienāks tā īstā diena man :)

Man diezgan daudz pāru apkārt, kuri precas pēc daudzu gadu kopdzīves (viens apprecējās pēc 13 gadiem) viena iemesla dēļ - viņi ir dzīvē stabili iekārtojušies un galu galā sakrājuši pietiekami.daudz naudas, lai kāzas nosvinētu ar vērienu. Nepiekrītu teicieniem - ja jau pēc pāris gadiem neprec, tad nekad neprecēs.

sunscreen, ja viens vēlas precēties, bet otrs nē, nekad, tad nekas tur nevar sanākt. Nevienam nav tik ļoti jāupurējas.

Nu tik ilgi,cik te dažas 8+ gadus gaida,es negaidītu,ja grib precēt,tad to dara jau laicīgi nevis pēc ceturdaļgadsimta.

Alda, es neteicu, ka nekad neprecēs, iemācies lasīt.

sunscreen, ko tu vari tik pārgudri runāt? Pasaki vēl, ka Ray vainīga, pilnīga muļķe.

Mēs sākām satikties tīņu gados, līdz ar to kādus pirmos gadus 5 par kāzām pat domu nebija manā galvā. Arī vīrietis man ļoti nopietns un uzskata, ka no sākuma vajag stipru pamatu zem kājām un mājvietu, jābūt pārliecinātam, ka pats varēs uzturēt ģimeni. Bildināja pēc 9 gadiem.

Nevienam nav tik ļoti jāupurējas.

t.i. - ne sievietei, kas vēlas precēties, ne vīrietim, kurš to nevēlas darīt.

Trīne, es nekomentēju Tevis teikto. Pati ļoti bieži to esmu dzirdējusi - ja jau sen netiki apprecēta, tad tas nenotiks nekad.

Mani draugs bildinaja 20 oktobri 2011 gada,kad atgriezos no izraealas,biju prom 10 dienas pie mammas un taj laika vins saprata ka velas mani bildinat, mums tad bija gads un 4 menesi tiesi:)
Vins bija sagatavojis romantiskas vakarinas, un gultu ar rozu ziedlapinam izkaisijis un uz vakarinu galda staveja vaze ar 7 skaistam rozem:) tas bija tik burvigi:)

sunscreen, mīlēju es to cilvēku, arī attiecības kopu es, vienmēr man nācās spert solīti pretī. Viņš nevēlējās ne precēties, ne saderināties. Un kad sāku runāt, par bērniņiem, tad pateica, ka bērnus nemaz negribētu. Runāju par šo jautājumu, bet runāt negribēja viņš. Tagad atskatoties, kā es pazemojos sī cilvēka dēļ, līdu kā no ādas dēļ, bet mani nekad nenovērtēja...

Ray, neklausies viņā!
https://www.youtube.com/watch?v=oomCIXGzsR0

Ray, nu tas jau daudz ko maina, tatad jums nesaskaneja ne precibu jautajuma, ne vispar jautajuma par gimeni. Es tepat esmu lasijusi, ka sieviete, ja 3 gadus nebildina, partrauc attiecibas, jo "nebus arsana". Luk, to es nesaprotu, jo man skiet, ka galvenais, lai kopa labi, un precibas tikai tada piedeva, punkts uz i, nevis pamats, uz ka buvet. Bet katram savi uzskati sai jautajuma.

sunscreen

precibas tikai tada piedeva, punkts uz i, nevis pamats, uz ka buvet

pilnībā piekrītu :)

Mani bildināja pēc 3.5 gadiem apmēram. Es jau gribēju pagājušo vasaru precēties :D bet nu nekas. šogad bija tā, ka visi apkārt precas un man bija biš škrobīgi, lai gan zināju, ka mīļais grib precēties. Ja būtu vēl ilgi jāgaida, tad es droši vien ik pa laikam sabēdātos. Man gribas būt sievai, un man liekas, ka tas piešķir attiecībām citu noskaņu.

Es bildinājumu negaidīju, pēc 6 gadu kopdzīves, kad piedzima bērns, es pateicu, ka ir jāprecas, lai juridiski bērnam ir droša dzīve. Bet tā, man kāzas bijušas, nebijušas.
Nekad neesmu sapratusi tās sievietes, kuras no laulībām izpūš ziloni.... un izmet tonnu naudas. Es tādas uzskatu par mīkstām, piedodiet :)

Mākonītis, vai arī Tu sev iestāsti to, bet patiesībā skauž :D

Nē, es sev neko neiestāstu. Katram ir sava pārliecība. Un kopš sevi atceros, man visa tā romantiskā ņemšanās ir šķitusi muļķīga un pat smieklīga.
Es tikai izsaku savu viedokli.
Visi cilvēki nav vienādi, psiholoģija ir smalka zinātne. Ir cilvēki emocionāli, kas čīkst un pīkst skatoties filmas, ir tādi, kam tās šķiet muļķīgas. Es sevi pieskaitu pie materiālistiem, reālistiem, nevis sapņotājiem.
Diskusijas autore jautā, vai bildinājuma izpalikšana ir iemesls attiecību pārtraukšanai. Tad nu es domāju, ka tas ir aplami. Vīrieši pēc dabas ir tādi. Un ja vēlies papīrus, tad rīkojies pati.

mākonīti, Tu nonāc pretrunās pati ar sevi.

Katram ir sava pārliecība.

bet tajā pašā laikā ne tuvu neizsakies toleranti par citādākām pārliecībām, kas vieš aizdomas,ka citu pāriecības pieņemt nevari.

Es uzskatu, ka sievietei ir jādara tā kā viņa jūt.
Pirmajās attiecībās puisis īsti negribēja uzsākt normālu kopdzīvi pēc gandrīz 3 gadiem. Tā kā es mācījos, viņam bija laiks vēl gadu sakārtot savas domas par šo. Izšķīrāmies gan ātrāk, bet es būtu no viņa aizgājusi, ja viņš negribētu dzīvot kopā.
Līdzīgi ir ar bildināšanu..ja sieviete zin, ka tas ir tas, ko viņai vajag, bet vīrietis to negrib un nesola tuvākajā laikā, tad kāda jēga?! Protams, vīrieša galvā nevar ielīst..varbūt viņš baidās, nejūtas drošs, bet varbūt viņš ar šo sievieti ir kopā tikai tādēļ, ka tā ir ērti, nevis tādēļ, ka lielā mīla!

Mans topošais vīrs mani bildināja pēc gada ar astīti. Es zināju, ka bildinājums būs, bet, ka tik ātri..tas mani pārsteidza nesagatavotu. Mēs abi vēlamies veidot ģimeni kā vīrs un sieva un tādēļ zinājām, ka kāzas būs pirmais mūsu lielais notikums, tad nāks i savs mājoklis, i bērniņi un tur jau vairs nebūs svarīgi kādā secībā :)

Man secinājums - jā, ja tiešām gaida to ceturdaļgadsimtu, tad ir traki, bet ja abi baida attiecības tādas, kādas tās ir, tad viss forši arī visi gadsimtu. Un vēl - ja ļoti kaut ko gribas, ir par to jārunā, nevis pa kluso jāraud spilvenā. Ja gaida, saka, bet otrs vienalga neko, nu tad pašai jāizdomā, kas svarīgāks.