Es akūtākos gadījumos zvanos pa poliklīnikām, kas ir pa ceļam/rajonā un eju pie jebkura, kas ātrāk pieņem, paralēli gaidot rindu pie sava doka (arī rindā 3-4 nedēļas jāgaida) . Papildus "acu uzmetiens" manai kājstarpei nudien nenāks par ļaunu, pat ja svešais ārsts ir lohs. Vismaz zināšu, ka centos darīt, ko var. Turklāt norīkojumu nevajag, ej cik bieži gribi, kur gribi, pie kā gribi un samaksa valsts iestādēs ir nepilni 5 eiro. Normāli.
Un viss tikai tāpēc, ka reiz, savas bezatbildības dēļ un "ai, pāries", gandrīz riskēju ļoti nopietni ar savu reproduktīvo veselību. A bērnus man gribējās/gribās. Pie ginekologa vispār eju katrus 6 mēnešus. Ja kāda vaina - eju biežāk. Un mana doka par to neko nesaka un tikai priecājas, ka vismaz kāda nu ļoti atbildīga paciente :)
1897
