Ja ģimenē parādās bērni, tad tomēr uzskatu, ka sievietei lielākā daļa savas uzmanības jāvelta ģimenei, tas gan nenozīmē, ka viņai obligāti nav nekas jādara savu ienākumu labā. Pelnīt var dažādi, tā gan būtu naudiņa varbūt savām vajadzībām, varbūt papildus ienākumi savai ģimenei. Manuprāt, bērni, kuriem mamma vienmēr bijusi tuvumā izaug stabilāki, pašpārliecinātāki (kaut gan te atkal jāsaka, ka viss atkarīgs, kāda personība ir pati mamma). Es pati atceros sevi divu, trīs gadu vecumā, kā man sāpēja tas, ka mamma atkal iet uz darbu. Sēdēju pie loga un gaidīju viņu visu dienu, pat ja mājās bija tētis, kurš varēja atļauties strādāt mājās. Mazam bērnam mammu nekas nevar aizstāt. Mamma ir tā, kura savam bērnam iedod to drošības sajūtu pasaulē un tā tālāk jau tas atstāj sekas uz visu atlikušo dzīvi. Turklāt, bērni paņem ļoti daudz enerģijas, turklāt ir jau vēl arī vīrs, kurš vēlas uzmanību un mīlestību. Sievietei nav jānoskrienās kā zirgam, normāli tam tā būtu jābūt, bet dzīve bieži vien mēdz rādīt savādāku vaigu, ka ar vieniem ienēkumiem, piemēram, nepietiek.
Ja vīrieša un sievietes savienībā vēl bērnu nav, tad neredzu iemeslu, kādēļ sievietei būtu jāsēž mājās. Vismaz jāmācās, ja ne jāstrādā. Nedomāju, ka cilvēks var izturēt ilgi sēžot un neko nedarot.