Tipisks ģimenes modelis tomēr no sākta gala ir bijis radīts: vīrietis - ģimenes apgādātājs un sieviete - māte un mājsaimniece. Uzturēt māju kārtībā, sagatavot ģimenei kārtīgas maltītes, audzināt bērnus ir milzīgs darbs un laika ieguldījums, ja grib to darīt pēc iespējas kvalitatīvāk. Tas, protams, nenozīmē, ka sieviete nevar atrast kādu veidu kā ikdienā piepelnīties vai lietderīgi pavadīt laiku, ja tas tiešām sanāk, bet prioritātei vienmēr ir jābūt mājām, savam vīrietim un bērniem. Feministes iesāka kustību, pretojoties šim modelim tāda iemesla dēļ, ka vēlējās būt, tā teikt, vienlīdzīgas ar vīriešiem, neatkarīgas, pievērsties karjerai. Tas, ko šīs tēmas iesācējai varbūt vajadzētu saprast ir - sieviete to, ko tu uzskati par sēdēšanu vīrietim uz kakla, dara ģimenes labā, jo, ja tā padomā - abiem strādājot pilnu laiku, kurš būs tas, kas ievedīs kārtību mājās, viņa pati sevi ikdienā nesakops, vai labāk ir bērnus atstāt auklītei nevis pašai ikdienā būt ar savu mazuli? Protams, kad ir bērnudārza vai skolas laiks bērnam, tad vēl, kā jau rakstu, var atrast veidu kā ikdienā piepelnīties. Pareizi tu domā, sēdēšana mājās, skatoties tv un pilnīgi neparko neizrādot rūpes, sievieti padara par parazītu, kā tu esi minējusi. Ja ģimenē būs divi, kas valda, kas ir neatkarīgi, tad tas ir kā briesmonis ar divām galvām. Viens ir tas, kurš vada un otrs, kas seko. Sievietes lomai ir jābūt sekotājai, bet tas nenozīmē, ka viņa ir atbrīvota no jebkāda darba. Visam, ko viņa dara jābūt savas ģimenes labā. Ja viņa strādās pilnu laiku un atstās savu ģimeni novārtā, nerūpējoties par viņiem, tad tas būs par nelaimi visai ģimenei. Ja viņa atradīs laiku, kā celt savas ģimenes labklājību, nopelnot naudu, kad ir tāda iespēja, tad tā būs laime visai ģimenei. Ir jāredz iemesls tam, ko taisies darīt un iznākums, kas no tā sanāks.
381
