Šodien aizgāju nodot asinis. Biju priecīga, ka kādam palīdzēšu, patika tā doma. Viss sākumā bija labi, nosvēros, pārbaudīja asinsspiedienu utt., aizgāju līdz tam krēslam, kur ziedo asinis, biju nobijusies, bet tas normāli, jo man bail no adatām. Galvenais tā doma, ka kādam palīdzu. Viss sākumā bija labi, bet tad sāka nogurt roka. Tas vēl nekas, turpināju saspiest plaukstu dūrē. Tad man uznāca nelaba dūša, šķita, ka tūlīt vemšu, sāka griezties galva, melns gar acīm. Masiņas centās palīdzēt ar ožamo spirtu un ūdeni, bet man labāk nepalika, tāpēc pārtrauca. Tas maisiņš ar asinīm bija piepildījies līdz pusei. Es pajautāju, vai tās asinis tiks izmantotas, man atbildēja, ka nē, jo vajadzīgs noteikts apjoms. Es tad teicu, lai turpina, bet viņa nepiekrita, un es arī saprotu kāpēc. Es tagad jūtos tik slikti, ka nevienam nepalīdzēju. Man pusdiennaudu samaksāja un maisiņu ar cepumiem arī iedeva. Tagad jūtos tik briesmīgi, ka lieki sabojāju to donora maisiņu, kur pilda asinis. Tiešām žēl, ka pusi no asins devas neizmanto, bet lej ārā, pat ja normālas asinis. Piebildīšu, ka šī ir otrā reize, un pirmajā reizē nekā tāda nebija. Pirmajā reizē pat roka nenogura nemaz.
Vai kādai ir tā līdzīgi gadījies? :(
10
