Hm, es gan saprotu, ko raksti, kaut vai tāpēc, ka mums šad un tad iet līdzīgi - tieši nesaprašanās vai atšķirīgu uzskatu līmenī. Kādreiz psihoju, ātri izgāju no pacietības, uz laiku pat pašķīrāmies. Tad sāku pati domāt citādāk, ja viņam nepatīk, kaut kas, ko es daru piemēram virtuvē, izdzenu viņu ārā un čubinos tālāk, lai neburkšķ man ausīs par procesu, jo par rezultātu jau nekad nesūdzas :) Ja sākumā mēģinu ar viņu diskutēt par lietām, kur mūsu viedokļi atšķiras, zinot viņa spītību, beigās tikai pasaku "jā, jā" un īsti neņemu pierē :)
Tev, ja par spīti drauga brīžiem kretīniskajai uzvedībai, vēlies saglabāt veseligas attiecības, iesaku darīt vairāk kopā, neņemt viņa teikto tik ļoti pie sirds un likt viņam domāt, ka piekāpies, lai gan paturi savas domas. Kļūsti pašpietiekama, saglabā vēsu prātu, attiecīgās situācijās centies domāt kā viņš un ar laiku Tu jau zināsi, kādai rīcībai būs kādas sekas un kā no tā izvairīties, lai pāri paliek mieriņš :)