Pirmā reize

Labini es nu atslēdzos..


Jauku vakaru un paldies par atsaucību..

Neon, Tev bija sāpes?

Nenormālākās! :D Mēs arī atlikām, bet tikai tāpēc, ka bija jau nakts vidus un vienkārši jau sāka gribēties gulēt. No rīta turpinājām un viss sanāca...

Man bija vienkārši drausmīgi, visu to laiku noraudāju. Bet laikam iemesls bija tāds, ka biju sev to lielo mīlu tikai iedomājusies- puisim no manis tikai vienu vajadzēja, tāpēc arī saudzēt nebija viņa interesēs.
Bet no draudzenēm esmu dzirdējusi, ka pirmā reize var būt arī tīri o.k.- īpaši tad, ja to tā neieplāno "tā- 06.05. noteikti pārgulēsim". Tam laikam tā nepiespiesti jānotiek...

Neons - sit pieci, izklausās pēc mana stāsta, tikai mēs nomocījāmies 3 naktis :D Bet rezultāts bija tā vērts...

Nu, mēs mēģinājām augustā, bet līdz galam izmocījām vai nu septembra beigās vai oktobra sākumā. Jo man bja nenormālas sāpes. Es raudāju no sāpēm. bet nabaga vīrs raudāja, ka darot man sāpes.

Ai, nu, es apskaužu tās, kam tā pirmā reize ir bijusi feina :D

Es necerēju nemaz, ka man varētu patikt pirmā reize... Es arī raudāju un dusmojos vienlaicīgi. Raudāju gan no tā, ka man sāka vienā brīdī škist, ka esmu kaut kāda neriktīga - visiem sanāk, bet man nē... :D Un dusmojos tāpēc, ka apnika to visu darīt tā lēnām un mokoši, sāka gribēties tā strauji un ātri, bet vot to mans vīrs izdarīt nevarēja... Lai nu kā, no rīta, tikko no miega, biju gana atbrīvota, lai visu to lietu pārņemtu savā kontrolē. Pretēji savai pārleicībai, ka to visu būtu jādara missionāru pozā pirmo reizi (kas izrādījās pilnīgi neveiksmigi), izmēģināju jātnieces pozu un viss "aizgāja uz urrā"... :D

Baigi kārtīgās te visas, pirmā reize ar vīriem..... :D

Pirmā reize ir pirmā reize,nekas tur nav kā filmās rāda,realitātē sāp,tas cik daudz ir atkarīgs no katras sievietes individuāli un,protams,no tā cik atslābinājusies tu esi, vēl bieži vien ir asinis. Pirmā reize ir neveikla,visbiežāk klusa, un ir vai nu īsa vai pārāk gara,kura apnīk,tu nezināsi,kur likt rokas,kā likt kājas,gan jau dzirdēsi,kā uz lampas nolaižas muša istabā,bet tā tas ir un nekas nemainīsies,jo ilgāk mocīsieties viens ar otru,jo neveiklāka būs jūsu pirmā reize.

Ja sāp,tad uzprasi,lai dara to lēnāk nevis tā,ka istabā ož pēc gumijas. Ja nevar tevī ieiet,tad aiztaisi acis un atslābinies.

Taču būt par mūžīgo jaunavu arī ir izvēle.

Lollipop ,
Nu vecāks nepaliek, bet kkā vēlu šīm..
nav piekrišanas no puišu puses. Es jau šīm ieteicu variantu - manīt orientāciju. :D

Bet ja nopietni - 25 gados nav bijuši puiši un kur nu vēl seksuālas attiecības... tas liecina uz ko dīvainu.

Līdz cik gadiem ir nedīvaini zaudēt nevainību?

Jēziņ, Annie, traki gan tev gājis! Es gan neraudāju, saņēmos un sievišķīgi pārcietu to sāpju vilni. Man gāja kā autorei, es biju dusmīga, ka esmu kaut kāda neriktīga. Puisis bija dikti pacietīgs un gribēja tā maigi, es brēcu virsū, lai pieliek spēku :D Trešajā naktī tas vainagojās ar panākumiem. Kad tagad atceros, tad pašai smiekli nāk :D

tā tas ir un nekas nemainīsies,jo ilgāk mocīsieties viens ar otru,jo neveiklāka būs jūsu pirmā reize.

Piekrītu! Un stiept to visu garumā mēnešiem ilgi nav jēgas... Mans uzskats, ja reiz esat nobrieduši tam, ir laiks un vieta - tad kā saka, jādara to tik ilgi, kamēr sanāk (izņēmums neilgas pauzes miegam vai pastaigai).

Lollipop, nu, kā bija, tā bija. Es jau arī jutos neriktīga, bet tomēr bija ļoti grūti pārkāpt tām sāpēm. Nu, bet kaut kā jau izdevās. Kaut gan atmiņas nav patīkamas.
Vīrs pēc tam teica, ka nevainība nav forši. Ka labāk būtu bijis, ja kāds cits pirms viņa būtu paveicis to darbu :D

Lieņūzens - vai tas ir sliktāk nekā zaudēt nevainību 13 gados ar pumpainu tīni?

Mans toties nekad mūžā neapšaubīs manas nevainības faktu, jo tas bija vairāk kā nepārpotams, lai arī principā bez asinīm rezultātā... :D

Vīrs pēc tam teica, ka nevainība nav forši. Ka labāk būtu bijis, ja kāds cits pirms viņa būtu paveicis to darbu

:D Sagribējis vieglāko ceļu :D Vēl jau pastāv tāda ķirurģiska manpulācija kā ķirurģiskā deflorācija. Un nedomāju, ka tas kā maina to pirmās reizes faktu...

Ja man tā būtu kā autorei,es laikam arīvteiktu lai puisi pieliek spēku.saprotams ka džeki negrib nodarīt sāpes,bet vilkt to garumā ir vēl grūtāk.
Ja viņš tik seksīgs un ja lieki runā tad pasaki lai aizveras un vnk paņem tevi priekšā. (Nu tā es darītu)

Principā, uzskatu, ka nekas tai gadījumā nepalīdz. Ja tik traki sāp, tad vienkārši jāpieņem, ka sāpēs, prieka nebūs. Nu, kas jādara, tas jādara.

Vismaz man nepalīdzēja nekas - ne mīļi vārdi, ne priekšspēle, ne romantiska mūzika, ne sveces

++

Jāsakož zobi un uz priekšu. Uztver to pirmo reizi kā vizīti pie zobārsta - nepatīkami, bet vajag. :D

Uztver to pirmo reizi kā vizīti pie zobārsta - nepatīkami, bet vajag.

Vēl svarīgi, lai tas zobārsts ir īstais cilvēks, kuram vari uzticēties, nevis kāds random urbējs...

Mana pirmā reize notika vispār negaidīti. Pat nebiju domājusi, ka mani vakarā sagaida kas tāds. Ar puisi nebijām kopā, lai gan iepriekš jau bijām gan bučojušies, gan vienā gultā gulējuši un vienkārši lieliski laiku pavadījuši kopā.

Pati tagad nesaprotu kāpēc to izdarīju, bet nenožēloju. Teicu, ka nevajag un atceros, ka dusmās pukstēju- bļed, tu nesaproti, ka esmu nevainīga. Jā, pat nolamājos, jo likās, ka es taču neko nemāku un kauns. :D Labi, ka viņš visu mācēja. Izsargājāmies ar prezervatīvu, bet lieki piebilst, ka pēc tam ilgi domāju- a ja nu palieku stāvokli utt. Tas laikam daudzām pēc pirmās reizes. :D
Un man nebija ne sāpju, ne asiņu, ne baigā kaifa. Nu nekā krč. :D

Agita, nezinu kāpēc, bet sajūta, ka neesi tam īsti gatava. Manuprāt, nevajag iespringt uz to visu. Kad sanāks, tad sanāks.