Draugs izmanto principā, tikai trīs lietas: žetongredzenu, ķēdīti ap kaklu un vēsturiska gredzena kopiju, kāda ir arī man. Visas lietas no sudraba.
Nekādus pulksteņus, tauriņus un citas lietas neizmanto. Melnu šlipsi svinīgās iziešanas reizēs.
Pulkstens, gredzens, rokas un kakla ķēdītes, siksna.
Pēc vajadzības - arī saulesbrilles.
Ir vīrieši, kam piestāv koka pērlīšu vai ādas rokassprādzes un man patīk, bet ne visi to var nest. Tāpat ir kam piestāv gredzeni ar lieliem akmeņiem. Un cepures ir kam piestāv un ir kas vispār nevar likt cepuri.
Ir vīrieši, kam piestāv koka pērlīšu vai ādas rokassprādzes un man patīk, bet ne visi to var nest. Tāpat ir kam piestāv gredzeni ar lieliem akmeņiem. Un cepures ir kam piestāv un ir kas vispār nevar likt cepuri.
Šim es ļoti piekrītu. Lai kā man patiktu tie bīniji, uz mana drauga galvas viņi izskatās kā rūķīšcepures. Svarīgs kopskats un tas, cik stils ir "dabīgs" - kā tas piestāv raksturam, dzīvesveidam utt.
Es arī domāju rakstīt ķēdi vai ķēdīti, bet ķēde man asociējas ar govs vai suņa ķēdi, tad nu rakstīju, ka ķēdīti, lai gan nav jau gluži kā manas, bet normāla resnuma. :D
Draugs tikai pulksteņus nēsā, nu saulesbrilles tikai pie stūres, kaut kā nav iemācijies valkāt. Jostu es kaut kā neuzskatu par aksesuāru, bet uz darbu velkot uzvalku man ur svarīgi, lai trīstūris - pulkstenis/josta/kurpes ir saskaņoti.
Rotājas periodiski, un tad cepuri/kepku ? :D un saules brilles (visbiežāk nospertas manējās) papildina sudraba aroda gredzens un ziemeļnieku simbols, iekārts ādas siksniņā kaklā.
Un jā - piekrītu jau minētajam, kaaksesuāri jāmāk nest. Pilnīga eklektika piestāv reti kuram.