Kā lai tiek pāri izvarošanai? Ir pagājuši jau 4 gadi, bet to veljoprojām nevar aizmirst, es vienkārši nezinu ko darīt. Tas nav tikai pats notikums, tas ir ietekmējis pilnīgi visu, es vairs neesmu tik laimīga, brīžiem jūtos vnk sagrauta, izvairos no cilvēkiem, ne ar vienu neveidojas normālas attiecības, runāju tikai tik cik nepieciešams, draugi, protams, ir, bet pat ar tiem normāli nekontaktējos, cenšos no visiem cilvēkiem norobežoties, esmu kljuvusi nesabiedriska. Ljoti bieži kāds sīkums liek atcerēties to, kas bijis, un tad atkal esmu nekāda, eju mājās un vnk raudu, un bez tā nevaru iztikt gandrīz nevienu vakaru, tas droši vien skan nožēlojami, bet es vnk nespēju tam tikt pāri, nezinu ko darīt. Pati saprotu ka nevar par to domāt visu dzīvi, bet nezinu kā par to.. aizmirst, samierināties? Liekas nožēlojami tas ka naktis pavadu raudot, izvairos no apkārtējiem un visu laiku esmu ierāvusies sevī, zinu ka tas vienkārši jāaizmirst, bet nevaru, jūtos nožēlojama un vāja. Droši vien esmu nesakarīgi uzrakstījusi, bet varbūt izstāstīšana vsm kautko līdzēs. :)
38
