Pie savas ārienes piedomāju mazāk, nekā vajadzētu. Rezultātā, jā, protams, nav tā, ka latviešu vīrieši rindām pie loga serenādes dziedātu. Tiešām nav. Bet mans uzstadījums vienmēr ir bijis, kas es gribu patikt tam otram cilvēkam dēļ savas (apšaubāmi) brīnišķīgās personības, un nevis dēļ garām kājām un formīgiem pupiem.
Beigu beigās arī man atradās vecis, kas ir gatavs "pieņemt mani tādu, kāda es esmu" (šeit citēju vairākus puišus, kas pēdējās dienās meklē ļoti mīļās, jaukās, skaistās, netusējosās draudzenes). Turpinu staigāt bez ragiem nagiem un bezpapēžu kurpēs.
Ko es gribu teikt? Pirmkārt jau, palielīties, otrkārt jau, ka ne visi vīrieši ir izlutināti cūkas. Dari tā, kā pati jūties labāk, un nesāc kādam izpatikt, jo, redz, visas citas izpatiks, un tev nebūs sava vīrieša. Būs!
perfekti ne ko pielikt,ne ko atņemt.:)