Es negribu izklausīties pēc kretīna, bet kāda jēga dot padomu,.ja meitene katru komentāru attaisno. Kaut vai to pašu par citu - pazītu viņu, zinātu, ka nav citas.
Es tiešām nesaprotu, ko Tu gaidi, kad Tevi tiešām piekaus? Izvaros? Nositīs? Sanem sevi rokas un ej tak prom. Klausies, ko saka cilvēki, kuriem ir bijis līdzīgi. Man arī ta bija. Es arī vilku garuma un daudz ilgāk. Arī man tas bija pirmās attiecības, kuras ir visgrutāk pārtraukt. Gribi staigāt ar zilumiem? Turpini attaisnot viņu.
Riebjas šitas lupatas, jā LUPATAS, jo es pati tāda biju. Attaisnoju, ka nav jau tik slikti, visa būs labi, neklausījos, ko man saka cilvēki no malas. Pazaudeju draudzeni, jo viņam nepatika viņa.
Ja nevari iet pie tēva(kāpēc?), tad parunā ar draudzeni, varbūt viņa var palīdzēt. Negaidi vasaru, negaidi naudu, pa to laoku var notikt kaut kas, kas vairs nav labojams. Tu tiešām to gribi? Nepietiek ar to, ka vinš saka, ka riebies? Cilvēks, kurš mil, nekad tā neteiks. NEKAD. Atceries to.
Un nevajag brukt virsū meitenem, tikai tapēc, ka tas viedolis nav žēlums, ko gaidīji, bet patiesība, lai atvērtu acis.