Pirms šodienas vēl ticēju saviem draugiem, radiem un citiem savas tautības cilvēkiem, ka viņi traucas prom no Latvijas, dēļ bezdarba vai mazām algām. Taču tā tas nemaz nav, liela daļa meklē tikai iemeslus, lai neatdzītu bailes. Vainojot likumus, politiku un valsti, bet patiesābā, es uzskatu, ka cilvēki laižas prom, jo to dara visi, turklāt galvenais iemesls ir pašam savas bailes, tikai nevēlas to adzīt. No kā ir bail?
Man pašai paliek ar vien vairāk bail no savas dzīves, pat ne no dzīves, no sevis, no saviem mērķiem un sapņiem. Esmu jauna, tik tiko pilngadīga...gandrīz pilngadīga, bet iespējams pārāk mērķtiecīga, iespējams vēlos pārāk daudz. Ko es vēlos? savu personisko dzīvi, izauksmi karjerā un savu ģimeni. Savā jaunībā jau esmu dzīvojusi gan viena, savā dzīvoklī, gan kopā ar vīrieti. Tas man devis iespēju kaut nedaudz saprast, ko īsti nozīmē vārds - dzīve. Kad neesi atkarīgs no neviena, kad jāpieņem savi lēmumi, kad jātiek pašam galā ar savām problēmām, ka neviens tev nevar palīdzēt vai neko ieteikt, es to līdz tam laikam, kad dzīvoju atsevišķi nesapratu, jo mana mamma ir bļāvusi un uzskatijusi, ka mans idejas un viedoklis ir nekam nederīgs, tāpēc viss jādara, kā viņa uzskata. Šī iemesla dēļ vēlos arī trupmāk dzīvot viena, taču man ir bail, ka neatradīšu pienācīgu darbu, varbūt man ir pārāk zems pašnovērtējums? Lai gan pašai reizēm liekas, ka vērtēju sevi pa augstu... Nevēlos samierināties ar zema līmeņa darbu, jo sev esmu uzstādijusi augstu mērķi - pabeigt inžinierus un arhitektūru. Taču, kamēr to izdarīšu būšu jau vecumā ap 26 gadiem, kad pienāks laiks veidot ģimeni, bet vai būšu gatava? ja visu laiku atdotu darbam un mācībām - gan iepriekš minētajā jomā, gan papildus kursos (piem. valodas) un tam visam starpā sports no kura nevaru attikties ne dienas.
Es zinu, ko vēlos, bet nezinu vai to panākšu... Tāpēc esmu nedaudz apjukusi - riskēt, cīnīties vai bēgt uz ārzemēm vai strādāt zema līmeņa darbā, atdoties ģimenei un dzīvot izklaidēs?
Protams, šeit es dzirdēšu no meitenēm pārmetumus un neciecieņu, bet varbūt arī tas man palīdzēs.
Tikai gribēju izstāstīt ko domāju... to cik apjukusi savā prātā esmu.
Vai jūs zinat ko vēlaties? vai esat sasniegušas savu mērķi, vai samierinājušas ar to, ko dzīve sniegusi pretīm bez cerībām uz kaut ko lielāku?
Kad jūs sākāt dzīvot atsevišķi no vecākiem, kāds bija jūsu pirmais darbs, dzīvotjot atsevišķi?